Mediķu atalgojums nākamgad, visticamāk, netiks palielināts
solītajā apmērā jeb par 20%, kā tas ierakstīts Veselības aprūpes finansēšanas
likumā, aģentūrai LETA atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Viņa skaidroja, ka patlaban papildu vajadzībām, kas
nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt ap 100 miljoniem eiro. “Tur nav
jābūt izcilam matemātiķim, lai saprastu, ka Veselības ministrijas pieprasījuma
tikai viena daļa, proti, atalgojuma palielināšanai, nepieciešamiem 120 miljoni
eiro jau ir pāri summai, ko var atvēlēt papildus vajadzībām,” atzina
Viņķele.
Viņa piebilda, ka ir diezgan skaidrs, ka Veselības
ministrijas (VM) finansējuma pieprasījums pilnā apmērā netiks apmierināts,
tāpēc modelēti scenāriji gadījumam, kad viss finansējuma pieprasījums netiek
apstiprināts.
Kā skaidroja politiķe, ministrija strādājusi pie tā,
lai mērķēti virzītu atalgojuma pieaugumu nozarē, proti, kas būs specialitātes
vai profili, kuros šis atalgojuma pielikums būs jānodrošina. Ministre gan
teica, ka pagaidām nevēlas atklāt, par kurām specialitātēm vai profiliem varētu
būt runa, bet par šo risinājumu paredzēts vienoties kopā ar nozari.
Viņķele sacīja, ka atalgojuma palielināšanai nākamgad
būs jāņem vērā vairāki kritēriji, tostarp jāvērtē, kur nozarē mediķi saņem
viszemāko atalgojumu un kur vērojams vislielākais cilvēkresursu trūkums.
Viņķele uzskata, ka Saeima, atbalstot grozījumus
Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ierakstot, ka 2020.gadā mediķu
atalgojums jāpalielina par 20%, izturējās bezatbildīgi, jo tas, ka šāds
finansējums nebūs pieejams esot bijis skaidrs jau balsojuma brīdī.
“Budžeta neatņemama sastāvdaļa ir trīs gadu prognozes, kuras bija zināmas
pagājušā gada vasarā,” piebilda ministre.
Viņa uzskata, ka ilgtermiņā politiķiem vajadzētu
stiprināt drosmi teikt arī nepatīkamo un nedot solījumus, kuri nav izpildāmi.
Kā iepriekš pauda ministre, nākamā gada budžetā
papildu vajadzībām, kas nav iekļautas bāzes budžetā, varētu būt apmēram 100
miljoni eiro.
Arī neoficiāli izskanējis, ka budžetā ministriju prioritārajiem
pasākumiem būs pieejami apmēram 100 miljoni eiro.
Koalīcijas partiju pārstāvji nākamā gada valsts
budžeta fiskālo telpu piedāvā palielināt, piemēram, ieviešot nodevu bankām un
palielinot azartspēļu nodokli spēļu automātiem, aģentūrai LETA atzina
aptaujātie politiķi.
Trešdien notikusi koalīcijas partneru tikšanās, kurā
spriests par nākamā gada budžetu un kurā politisko spēku pārstāvji turpinājuši
meklēt risinājumus – kur rast trūkstošos līdzekļu fiskālajā telpā.
Piemēram, nacionālās apvienības “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK pārstāvja Imanta
Parādnieka ieskatā, jaunu nodevu būtu nepieciešams ieviest banku sektoram.
“”Moneyval” programmas izpildei nepieciešami desmit miljoni
eiro, bet tas nav jāsedz no nodokļu maksātāju naudas, bet gan no bankām, kuru
atbildība tā ir,” uzskata Parādnieks, norādot, ka banku peļņa 2018.gadā
bija 294,5 miljoni eiro, un papildus nodeva dotu vismaz 20 miljonus.
Tāpat, viņaprāt, Finanšu ministrijai (FM) ir jāmeklē
veids, kā 72 miljonus eiro, kurus valsts budžeta fiskālā telpa zaudē SIA
“Rīgas satiksme” dēļ, būtu iespējams paņemt no Rīgas domes budžeta.
“Ir nepieļaujami, ka visai Latvijai jāmaksā par “Rīgas
satiksmes” bezatbildību. Finanšu ministrijai ir jānāk ar risinājumu,”
uzskata politiķis.
Savukārt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis
Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA norādīja, ka politiskais spēks piedāvājis
celt azartspēļu nodokli spēļu automātiem, paceļot to līdz 6000 eiro par vienu
automātu. “Tādā veidā mēs varētu iegūt vismaz 15 miljonus,” pauda
deputāts.
Arī viņa ieskatā finanšu ministram “jābeidz
slinkot” un jāatrod veids, kā pārcelt “Rīgas satiksmes” radīto
fiskālo ietekmi atpakaļ uz Rīgas budžetu. “Ja tas netiks panākts, tā būs
finanšu ministra nolaidība un vaina,” uzskata Feldmans.
2020.gada budžeta bāzes izdevumi plānoti 7,13 miljardu
eiro apmērā. 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,33
miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gadu izdevumi nākamgad augs par
39,4 miljoniem eiro, bet 2021.gadā – par 35,7 miljoniem eiro.
2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir
aprēķināti 7,49 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir par
194,2 miljoniem eiro vairāk.
Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2020.gadam
aprēķināti 2,98 miljardu eiro apmērā, 2021.gadam – 3,17 miljardu eiro apmērā un
2022.gadam – 3,34 miljardu eiro apmērā.
Tāpat no FM sniegtās informācijas izriet, ka patlaban
plānotā 2020.gada fiskālā telpa ir negatīva – 25 miljonu eiro apmērā, ko nosaka
“Rīgas satiksmes” iekļaušana valsts deficītā.
Foto: no arhīva
