Otrdien valdība lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām būs
jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.
Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas,
kas pilnībā stāsies spēkā 2021.gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un
izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai
uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šogad sāks īstenot pirmskolās.
Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un
jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi
izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies
trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu
atšķirīgu padziļināto kursu.
Iepriekš aģentūrai LETA Valsts izglītības satura
centra vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka skolas ir dažāda izmēra un
lieluma, pēc skolēnu skaita, tāpēc ir prasība pēc vismaz diviem izvēļu
komplektiem. Desmitajā un vienpadsmitajā klasē tiks padziļināts un vispārināts
pamatizglītībā apgūtais, savukārt, vienpadsmitajā un divpadsmitajā klasē
mācības būs dziļākas un šaurākā mācību jomu lokā.
Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem
būs jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko
darbu.
Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram
skolēnam vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus –
latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no
padziļinātajiem kursiem.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs
pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skars pirmskolu, savukārt nākamgad
izmaiņas skars pirmskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un
desmitās klases skolēnus. 2021.gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās,
un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022.gadā izmaiņas būs ieviestas
pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru
kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.
Iepriekš Catlaks sacīja, ka ka esošajā izglītības
modelī ir pārāk liels mācību priekšmetu skaits, kas nedod skolēniem iespēju
iedziļināties, kā arī liedz atklāt un attīstīt savas intereses. Tāpat viņš
uzsvēra, ka pašlaik profesionālo skolu audzēkņiem, vidusskolu un valsts
ģimnāziju audzēkņiem ir atšķirīgs stundu skaits vispārizglītojošos priekšmetos,
lai gan 12.klasē centralizētie eksāmeni ir vienādi.
Izglītības programmu īstenos no 3360 līdz 3780 mācību
stundās klātienes formā un no 1890 līdz 2205 mācību stundās neklātienes vai
tālmācības formā, norāda ministrija.
Ministrija projektā norāda, ka satura īstenošanas
mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš apzinās savas personiskās spējas un
intereses mērķtiecīgai personiskās un profesionālās nākotnes veidošanai, kurš rūpējas
un ciena sevi un citus.
Tāpat ministrija ar pārmaiņām vēlas, lai skolēni
padziļina zināšanas, izpratni, prasmes un turpina nostiprināt vērtības
atbilstoši saviem nākotnes mērķiem, atbildīgi darbojas paša, ģimenes un
ilgtspējīgas Latvijas valsts un pasaules veidošanā.
Standarts vispārinās un padziļinās pamatizglītībā
apgūtās zināšanas, izpratni, prasmes, vērtības un tikumus, kā arī veicinās
individualizētu iedziļināšanos un specializēšanos šaurākā mācību jomu lokā,
apgūstot tās padziļināti, atbilstoši savām interesēm un nākotnes mērķiem.
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti caurviju
prasmēs, beidzot 12. klasi ir kritiskās domāšanas un problēmrisināšanu prasmju
attīstīšana, skolēni interesējas par atklājumiem un inovācijām, regulāri un
atbilstoši savām vajadzībām izvirza īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, mācību
procesā un sabiedriskajā dzīvē apzināti orientējas uz kopējo labumu, kā arī
tiek attīstīta viņa pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība.
Ministrija norāda, ka plānotie skolēnam sasniedzamie
rezultāti ir kompleksi, tie atklāj gala rezultātu darbībā, ietver zināšanas,
izpratni un prasmes mācību jomās, caurviju prasmes, vērtības un tikumus.
Plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti mācību jomās
noteikti valodu mācību jomā, sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā, kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā, dabaszinātņu mācību jomā, matemātikas mācību
jomā, tehnoloģiju mācību jomā un veselības, drošības un fiziskās aktivitātes
jomā.
Foto: pixabay.com
