No 2020.gada VAS “Latvijas pasts” noteiktā maksa par
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju, pabalstu vai atlīdzību
piegādi dzīvesvietā būs 4,88 eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā šobrīd, bet
no 2021.gada par šo pakalpojumu būs jāmaksā 5,28 eiro, trešdien žurnālistiem
pastāstīja VSAA direktore Inese Šmitiņa.
Viņa norādīja, ka VSAA iepirkumā tiesības turpmākos
divus gadus nodrošināt pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādi dzīvesvietā
ieguvis “Latvijas pasts”, kas bija vienīgais pretendents.
“Līgums tiek slēgts uz diviem gadiem – 2020. un
2021.gads. Būtiski ziņu nodot savlaicīgi, jo, iespējams, cilvēki, izvērtējot
savas iespējas turpināt saņemt šo pakalpojumu, vēl var paspēt nomainīt
saņemšanas veidu. Līdz šā gada beigām pakalpojuma cena būs 2,39 eiro, bet no
1.janvāra tā būt 4,88 eiro. Savukārt no 2021.gada maksa būs 5,28 eiro,”
stāstīja Šmitiņa.
Pēc VSAA minētā, pensijas, pabalstu vai atlīdzību
saņēmēju skaits, kuri izvēlas piegādi dzīvesvietā, ik gadu strauji samazinās,
tādējādi būtiski ietekmējot pakalpojuma pašizmaksu. Piemēram, 2013.gadā pensija
dzīvesvietā ik mēnesi tika piegādāta 127 000 klientu, 2018.gadā – 85 000
klientu, bet 2019.gada pirmajos mēnešos – 79 000 klientu, kas ir 14% no visiem
pensiju saņēmējiem.
“Izvēle par labu pensijas piegādei mājās nav
saistīta ar pasta nodaļu pieejamību. Mums par nelielu pārsteigumu lielākā daļa
no pakalpojumu saņēmējiem ir tieši rīdzinieki. Rīgā nav vairāk pensionāru, bet
ir lielākais īpatsvars pensiju saņēmējiem mājās,” teica Šmitiņa,
piebilstot, ka lauku novados tikai 2% no visiem pensiju saņēmējiem ir
izvēlējušies to saņemt mājās.
Apkopotie dati arī liecina, ka starp VSAA maksājumu
saņēmējiem ar piegādi dzīvesvietā vecumā līdz 59 gadiem ir 4,6 tūkstoši, vecumā
no 60 līdz 69 gadiem – 9,6 tūkstoši, vecumā no 70 līdz 79 gadiem – 24,8
tūkstoši, bet visvairāk ir iedzīvotāju, kuriem ir 80 gadu un vairāk – jeb 38,2
tūkstoši.
VSAA direktore uzsvēra, ka vēlas savlaicīgi informēt
par pakalpojuma maksas izmaiņām, lai iedzīvotāji varētu izvērtēt, vai 4,88 eiro
ir “paceļama maksa”, vai izdarīt izvēli par labu citam pensijas vai
pabalsta saņemšanas veidam.
Tāpat Šmitiņa piebilda, ka šobrīd jaunie pensionāri
vairāk izvēlas bezskaidras naudas saņemšanu gan banku kontos, gan Pasta
norēķinu sistēmas kontos.
Arī “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs
Mārcis Vilcāns atzina, ka pieprasījums pēc attiecīgā pakalpojuma samazinās.
“Vēl varu piebilst faktu par pakalpojuma ekskluzivitāti – pakalpojums
aizņem daudz laika, jo tas ietver arī sociālo funkciju. Tas pastniekam prasa
vairāk laiku, turklāt daudz laika aizņem arī naudas apstrādes posms. Naudas transportēšana
ir viens no dārgākajiem pakalpojumiem un tam ir tendence pieaugt,” viņš
teica.
Tāpat “Latvijas pasta” valdes priekšsēdētājs
norādīja, ka uzņēmums piedāvā iespēju atvērt kontu Pasta norēķinu sistēmā, kurā
saņemt pensiju un pabalstus.
“Mēs esam domājuši par alternatīvu
internetbankai, bet esam pētījuši mūsu klientu profilu, kas ir Pasta norēķinu
sistēmas klients, un nonākuši pie slēdziena, ka ieguldīt lielus līdzekļus
internetbankas attīstīšanai nebūtu optimāli, jo mēs nespēsim konkurēt ar
lielajām bankām. Mums būtu ļoti grūti pārliecināt banku klientus pārnākt uz
mūsu Pasta norēķinu sistēmu,” teica Vilcāns.
Jautāts, kāpēc maksa būs tieši 4,88 eiro nevis pieci
eiro, Vilcāns teica, ka aprēķins veikts ļoti precīzi, un netika noapaļots, lai
tas būtu pamatoti. “Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums,” piebilda
kompānijas vadītājs.
Jau vēstīts, ka 2018.gadā “Latvijas pasta”
apgrozījums bija 89,11 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā gadu
iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 18,7% un bija 2,011 miljoni eiro.
“Latvijas pasts” nodrošina pasta pakalpojumu
pieejamību Latvijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu.
Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus
nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses,
mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. “Latvijas pasts” ir
valstij pilnībā piederošs uzņēmums.
Foto: no arhīva
