Jelgavas novada pašvaldība vairs neplāno apstrīdēt vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojumu, ar
kuru apturēta pašvaldības rīkotā iedzīvotāju aptauja par administratīvi
teritoriālo reformu, taču gaida rīcību no Saeimas un Valsts prezidenta,
aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace
Kaņepone.
Iepriekš ministra rīkojums pārsūdzēts Satversmes tiesā
(ST), taču tiesa nav pieņēmusi pašvaldības pieteikumu. Tagad Kaņepone skaidro,
ka pašvaldība nav nodomājusi pieņemt jaunu lēmumu attiecībā uz ministra
rīkojuma apstrīdēšanu.
Tā vietā pašvaldība cer uz Valsts prezidentam un
Saeimai, kā arī citām iestādēm adresētu četru novadu publisko vēstuli ar
aicinājumu apturēt pašreizējo teritoriālās reformas modeli, “lai
respektētu novadu brīvprātības principu, piedāvātu konstruktīvu un argumentētu
izvērtējumu līdzšinējās reformas mērķu izpildei, un nodrošinātu tādu reformas
īstenošanu, kas top nevis atrauti, bet līdzsadarbībā ar citām ministrijām”,
teica Kaņepone.
Jau ziņots, ka ka vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrs Pūce apturēja Jelgavas novada domes lēmumu rīkot
iedzīvotāju aptauju par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc viņa teiktā,
novads nav likuma ietvaros izstrādājis nolikumu par aptaujas rīkošanu.
Pašvaldība rīkojumu pārsūdzējusi ST, taču tā nav
pieņēmusi Jelgavas novada domes pieteikumu.
Tāpat vēstīts, ka Jelgavas, Daugavpils, Ventspils un
Rēzeknes novadu pašvaldības aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un
Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un
reģionālās ministrijas izstrādātajā piedāvājumā.
Savā vēstulē, ko apstiprinājuši arī katras domes
deputāti, vietvaras pauž, ka teritoriālās reformas īstenošana ir viens no
valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams
pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas
izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu
prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību
robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos, taču domju vadība
uzskata, ka pašlaik izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit
vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm, tai iztrūkst padziļināta
un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā
“pēc reformas”.
Savā vēstulē novadu vadība aicina nepieļaut sasteigtu,
nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību, iesaistīt reformas izstrādei
visas ministrijas, kā arī reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu.
Foto: Eva Pričiņa
