Šonedēļ,
no 9. līdz 15. septembrim, konkursa “Neatkarības ceļš” ietvaros Aizsardzības
ministrija (AM) aicina Latvijas iedzīvotājus apmeklēt Lielauci, kur 1919. gadā,
naktī no 15. uz 16. janvāri Oskara Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo nozīmīgo
kauju pie Lielauces, atvairot lielinieku uzbrukumu, informē AM Militāri
publisko attiecību departamenta
Preses
nodaļas vecākā referente Vita Briže..
Lielauces
kaujas piemiņas vieta jāiemūžina fotogrāfijā, kurā redzams gan konkursa
dalībnieks, gan cīņu vietu identificējošs objekts – šajā gadījumā kaujai
veltītais piemineklis Lielaucē. Fotogrāfija līdz svētdienai, 15. septembrim,
jāpublicē savā “Facebook” profilā, atzīmējot sevi, ierakstot tēmturi
#neatkaribascels un cīņu vietas tēmturi – #lielauceskauja. Pie publicētā attēla
jānorāda arī vienu faktu, kas par Lielauces kauju minēts tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv.
Sākot
no 15. jūlija Aizsardzības ministrija
rīko konkursu “Neatkarības ceļš”, aicinot Latvijas iedzīvotājus apmeklēt
Neatkarības kara cīņu piemiņas vietas, kuras apkopotas par godu Latvijas
armijas simtgadei izveidotajā tīmekļa vietnē www.neatkaribaskars.lv
Konkurss
norisinās desmit nedēļas pēc kārtas, un katru pirmdienu Aizsardzības
ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sociālā tīkla “Facebook” lapās
@Aizsardzibasministrija un @Latvijasarmija tiek izziņota Neatkarības kara cīņu
vieta, kura konkursa dalībniekiem jāapmeklē nedēļas laikā, savā “Facebook”
profilā publicējot fotogrāfiju no tās apmeklējama un pārējo informāciju.
Konkursa
pirmajā nedēļā iedzīvotāji bija aicināti apmeklēt kaujas Šampēterī cīņu un
piemiņas vietu – Sudrabkalniņu, kas veltīta 1919. gada novembra kaujās
kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem un atrodas Rīgā, Slokas ielas un
Kurzemes prospekta krustojumā.
Konkursa
otrajā nedēļā Aizsardzības ministrija Latvijas iedzīvotājus aicināja apmeklēt
Ludzas pilsdrupas, kuru apkārtnē 1920. gada janvārī notika kaujas par Ludzas
pilsētas atbrīvošanu no lieliniekiem.
Trešajā
nedēļa konkursa dalībnieki bija aicināti apmeklēt Ziemeļu fortus, Karostā,
Liepājā, kuru apkārtnē 1919. gada novembrī notika cīņas pret Bermonta
karaspēku, kas mēģināja ieņemt Liepāju.
Ceturtajā
nedēļā Latvijas iedzīvotāji bija aicināti apmeklēt Piņķu kaujas piemiņas vietu,
kur 1919. gada 22. maijā norisinājās kauja pret lieliniekiem. Piektajā nedēļā
konkursa dalībnieki bija aicināti apmeklēt Bulduru tilta ieņemšanas piemiņas
vietu – pieminekli “Tilts un mūžība” Bulduros, Rēzeknes pulka ielas un Siguldas
ielas krustojumā, un sestajā nedēļā – Krustpils atbrīvošanas piemiņas vietu pie
Krustpils pils, kur atrodas Latvijas brīvības cīnītājiem veltīts piemineklis.
Septītajā
nedēļā konkursa norises vieta bija Rauna, kur pie dzelzceļa tilta no 1919. gada
21. līdz 23. jūnijam notika kaujas starp latviešu-igauņu apvienotajiem
spēkiem un vācu karaspēku. Savukārt astotajā nedēļā konkursa dalībnieki bija
aicināti apmeklēt Kaugurus, kur 1919. gada 18. maijā notika Kaugurmuižas
kauja, Latviešu atsevišķās brigādes Studentu bataljona 2. rotai kapteiņa Paula
Zolta vadībā atsitot lielinieku uzbrukumu.
Konkursa
“Neatkarības ceļš” balva tiks piešķirta tiem trim dalībniekiem, kuri būs
apmeklējuši visvairāk Latvijas Neatkarības kara cīņu vietu, kuras izziņojusi
Aizsardzības ministrija. Balvā paredzēta vieta VIP zonā šī gada 18. novembra
militārajā parādē, ņemot līdzi trīs draugus vai tuviniekus, kā arī ekskluzīvas
balvas no Aizsardzības ministrijas.
Tīmekļa
vietnē www.neatkaribaskars.lv atrodami lielākie pasākumi, kas tiek rīkoti par
godu Latvijas armijas simtgadei un galvenās Neatkarības kara cīņu vietas –
no Kurzemes atbrīvošanas 1919. gada
pavasarī līdz Latgales atbrīvošanai 1920. gada sākumā.
Neatkarības
kara tīmekļa vietni izstrādājusi Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas. Informāciju par Neatkarības kara cīņu
vietām sagatavojis Latvijas Kara muzejs.
Vietnē
izmantotas vēsturiskas fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja krājuma un mūsdienu
fotogrāfijas no Aizsardzības ministrijas arhīva. Par kartogrāfisko pamatni
kalpo mūsdienu topogrāfiskie materiāli, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās
informācijas aģentūras izveidotā vēsturisko karšu mozaīka. Vēsturiskās Latvijas
armijas galvenā štāba topogrāfiskās kartes izdotas no 1921. līdz 1940. gadam.
Ar
konkursa “Neatkarības ceļš” noteikumiem var iepazīties šeit: www.mod.gov.lv/sites/mod/files/document/Konkursa%20Neatkaribas%20cels%20nolikums.pdf.
Foto: no neatkaribaskars.lv
