Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā iesaistītā
SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””
(“Igate”) norāda uz cietušo uzņēmuma reputāciju un Ķekavas apvedceļa
projekta apdraudējumu, aģentūru LETA informēja “Igates” pārstāvis Jānis
Stundiņš.
“Pēc pēdējā laika notikumiem, kuri spilgti
atspoguļoti medijos, lai arī konkrēto lietu izmeklēšanas process ir tikai tā
sākuma stadijā, lai arī nevienā no epizodēm uzņēmuma īpašnieki vai vadība nav
centusies izvairīties no sadarbības un/vai informācijas sniegšanas
kompetentajām iestādēm, tieši pretēji – izrādījuši pastiprinātu interesi
sadarbībai, lai pēc iespējas ātrāk noņemtu šaubu ēnu no uzņēmuma un tā
darbiniekiem, uzņēmuma reputācijai ir nodarīts būtisks kaitējums,” uzsvēra
Stundiņš.
Viņš skaidroja, ka IDB aizdomas plaši atspoguļotas
mēdijos, līdz ar to ir publiski zināmas gan Latvijā, gan ārvalstīs. “Ņemot
vērā “Igates” izmēru un darbības apjomus, uzņēmumam ir sadarbības
partneri, tai skaitā bankas, piegādātāji un citi gan Latvijā, gan ārpus tās ar
kuriem sadarbība vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijai būtisku
infrastruktūras objektu izbūvi, bet minētās darbības un to atspoguļojums šo
sadarbību būtiski apgrūtina,” sacīja Stundiņš.
Viņš piebilda, ka spilgts piemērs ir plānotais Ķekavas
apvedceļa projekts. Ņemot vērā to, ka ceļu finansējums ir nepietiekošs jaunu
ceļu būvniecībai, plānotais projekts tiek attīstīts kā pirmais publiskās
privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, ar specifisku, vairāku pakāpju,
iepirkumu. Lai piedalītos šajā iepirkumā pretendentam ne tikai jāatbilst
konkrētām prasībām, bet iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā jāiegulda
apjomīgi laika un naudas resursi, kas mērāmi viena līdz divu miljonu eiro
apmērā.
Stundiņš informēja, ka šajā iepirkumā sākotnēji pieteicās
pieci pretendenti, par pretendentiem ar atbilstošu kvalifikāciju tika atzīti
četri, kuri tika uzaicināti iesniegt sākotnējos piedāvājumus, bet sākotnējos
piedāvājumus iesniedza tikai divi pretendenti, jo to sagatavošana ir ļoti
sarežģīta, laikietilpīga un dārga.
“No šiem diviem pretendentiem viena ir personu
apvienība, kuras dalībnieks ir “Igate”. Informācijai, lai sagatavotu
piedāvājumu konkrētajam iepirkumam personu apvienība līdz šim strādājusi 16
mēnešus un ieguldījusi aptuveni vienu miljonu eiro, kuri neveiksmes gadījumā
netiks kompensēti,” norādīja Stundiņš.
“Ņemot vērā šī projekta specifiku, finansējums
projekta būvniecībai jāpiesaista personai, kura uzvarējusi iepirkumā, tā
finansēšanai plānots piesaistīt starptautiskas bankas, tas ir Eiropas investīciju
banku un Ziemeļeiropas investīciju banku, kuru vērtēšanas skalā reputācija ir
galvenais kritērijs. Pēc šādiem skaļiem paziņojumiem medijos “Igates”
reputācija šo banku acīs ir nepietiekoša. Līdz ar to šobrīd pastāv risks, ka
pasūtītājam konkrētajā iepirkumā vairs nebūs reālas konkurences, un tas vai nu
būs spiests pieņemt otra pretendenta cenu vai konkursu atcelt. Jebkurā no šiem
gadījumiem Latvijas valsts nebūs ieguvēja, jo pirmajā projekta izmaksas,
iespējams, varētu būt zemākas, ja iepirkumā piedalītos vismaz divi pretendenti,
kuri sacenstos, otrajā gadījumā ceļš netiks uzcelts,” sacīja Stundiņš.
Lai neapdraudētu konkrēto iepirkumu, personu
apvienība, kurā ietilpst “Igate”, uzsākusi darbu pie apvienības
reorganizācijas, lai medijos minētā negatīvā informācija nemestu ēnu uz personu
apvienību un tā spētu turpināt kvalitatīvi piedalīties iepirkumā, tādā veidā
neapdraudot iepirkumu kā tādu, informēja Stundiņš.
“Papildus tam pastāv risks, ka autoceļu un citu
infrastruktūras objektu būvniecībai paredzētais Eiropas Savienības (ES) fondu
finansējums beigsies šajā plānošanas periodā un nākošajā netiks paredzēts. Tad
publiskās privātās partnerības projekti ir alternatīvs investīciju projektu
finansēšanas veids un ir ļoti aktuāls valstīs, kurām trūkst finansējuma
investīciju projektu finansēšanai, kā Latvijai, jo atļauj šodien uzbūvēt to,
kas nepieciešamas, bet par to norēķināties daudzu gadu garumā. Ķekavas
apvedceļa projekts ir pilotprojekts, kuram pievērsta pastiprināta uzmanība, jo
tā neveiksmes gadījumā arī citi projekti, kurus plānojusi valsts un pašvaldības
izmantojot šo finansēšanas struktūru, visticamāk, netiks veikti, savukārt ja
tas izdosies tam sekos virkne projektu, kas tādā veidā piesaistīs Latvijai
ārējās investīcijas simtiem miljonu eiro apmērā un izbūvēt nepieciešamo
infrastruktūru,” sacīja Stundiņš.
Viņš piebilda, ka, neskatoties uz notikušo,
“Igate” darīs visu, lai Ķekavas apvedceļa un citi būtiskie projekti
tiktu realizēti, lai arī konkrētajā gadījumā tas nozīmē ciest būtiskus
zaudējumus.
Jau ziņots, ka IDB 3.septembrī līdz ar bijušo Valsts
robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA
“Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” (“Igate”)
darbiniekus, tostarp valdes priekšsēdētāju un līdzīpašnieku Māri Peilānu.
2015.gadā VRS noslēdza ar SIA “Ceļu būvniecības
sabiedrību “Igate”” vienošanos par valsts robežas joslas
infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu
ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada
līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar
Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.
Foto: no arhīva
