Saeimas
Juridiskā komisija otrdien, 10.septembrī, pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja
grozījumus Krimināllikumā
un Kriminālprocesa
likumā, ar kuriem paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības
reformu. Grozījumu mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad nepilngadīgajiem
piemēro kriminālatbildību, un veicināt viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā
un darba tirgū, informē Saeimas Preses dienests.
Likumā
paredzēts noteikt, ka primārais soda mērķis attiecībā uz nepilngadīgo būs
resocializācija. Vairumam nepilngadīgo problemātiska uzvedība ir pārejoša,
tāpēc sods bez resocializācijas var potenciāli negatīvi ietekmēt nepilngadīgā
identitāti un pašapziņu, kas nepieciešama sekmīgai attīstībai, likumprojekta
anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā.
Paredzēts,
ka brīvības atņemšanu nepilngadīgajam piemēros tikai kopā ar probācijas
uzraudzību, tā nodrošinot, ka pēc soda izciešanas tiks turpināts darbs pie
nepilngadīgā resocializācijas, domāšanas un uzvedības maiņas.
Tāpat
plānots, ka nepilngadīgajiem brīvības atņemšanu nevarēs piemērot nosacīti. Tas
nepieciešams, lai attiecībā uz nepilngadīgajiem nosacītas notiesāšanas vietā
tiktu piemērota probācijas uzraudzība kā pamatsods.
Lai
bērnu neizolētu no sabiedrības, bet veicinātu resocializāciju un domāšanas
maiņu, ar likuma grozījumiem paredzēta iespēja, ka atbilstoši noziedzīga
nodarījuma kaitīgumam tiesa probācijas uzraudzību kā pamatsodu nepilngadīgajam
varēs noteikt uz laiku no trim līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma
izdarīšanu, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par
pieciem gadiem, un par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Tāpat
paredzēts atteikties no naudas soda kā nepilngadīgajiem piemērojama soda veida.
Naudassods neveicina resocializāciju, un tā ietvaros nenotiek darbs ar
nepilngadīgā uzvedības maiņu, tāpat nepilngadīgajiem parasti nav savu pastāvīgu
ienākumu, atzīmē likumprojektu autori.
Vienlaikus
ar likumu grozījumiem iecerēts uzlabot kriminālsodu sistēmu kopumā. Tostarp
paredzēts probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. Probācijas uzraudzība kā
pamatsods būtu efektīvs brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids, kurš ļautu
nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu
noteikšanas un kontroles iespējas, teikts likumprojekta anotācijā.
Kā
komisijas sēdē atzīmēja Tieslietu ministrijas pārstāve, sākotnēji probācijas uzraudzību
kā pamatsodu paredzēts piemērot pilngadīgām personām, kuras izdarījušas
noziedzīgos nodarījumus, kas ir tiešā veidā saistīti ar vardarbību un atkarību
izraisošu vielu lietošanu, un nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Valsts
probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs klātesošos informēja, ka, lai
to īstenotu, Valsts probācijas dienestam būtu nepieciešamas papildu 43 amata
vietas, jo tas prasa ilgstošākus uzraudzības pasākumus.
Tāpat
likumprojekts paredz piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu, definējot,
ka tas kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās
vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām, fiziskajām spējām un attīstības
līmenim piemērotos sabiedrībai nepieciešamos darbos no pamatdarba vai mācībām
brīvajā laikā un bez atlīdzības.
Ar
grozījumiem Kriminālprocesa likumā cita starpā paredzēts risināt arī praksē
konstatēto situāciju, kad nepieciešams pārņemt izpildei Latvijā ārvalsts tiesas
nolēmumu, ar kuru personai ir piemērots sabiedriskais darbs, piemērojot to
mēnešos, nevis stundās, kā tas paredzēts Latvijā.
Plānots,
ka likumu grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.
Lai
likumu grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem trijos lasījumos.
Foto: pixabay.com
