Formāla pieeja
administratīvi teritoriālās reformas realizācijā rada pamatotus draudus
iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai, uzsvērts Jelgavas domes
sagatavotajā lēmumprojektā, ko ārkārtas sēdē plānots apstiprināt rīt,
12.septembrī, paužot negatīvu viedokli par plānotajām pārmaiņām.
Dokumentā, par ko būs jābalso visiem domes deputātiem, pausts, ka
jūnijā pilsētā notikusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra
Jura Pūces (AP) tikšanās ar pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada domes
deputātiem, taču “tikšanās laikā viedokļa paušana tika reglamentēta
konkrētās minūtēs, nenotika viedokļu fiksēšana un atbildes uz jautājumiem par
iedzīvotāju kopienas tiesību ierobežojumiem, ko paredz jaunizveidojamā Jelgavas
novada risinājums, netika sniegtas”.
Dome arī uzskata, ka reformas priekšlikumos nav ievērotas Eiropas
Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas dalībvalstīm par vietējo un reģionālo
iestāžu robežu un struktūras reformu procesiem, kā arī samērīguma princips, kas
nosaka, ka, lai pieņemtu vairākuma gribai atbilstošu lēmumu, saprātīgi jāizsver
un samērīgi jāievēro visu iesaistīto pušu intereses. Tāpat neesot vērtēta
subsidiaritātes principa prasību ievērošana, jo netiekot analizētas nedz Jelgavas
pašvaldības iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības esošā kārtība, nedz sagaidāmās
izmaiņas, ko radīs pilsētas un novadu administratīvo teritoriju apvienošana.
Lēmumprojektā arī norādīts, ka “ar šādu Ministru kabineta
(MK) rīcību tiek pārkāpts sociāli atbildīgas valsts princips, jo ziņojumos
netiek vērtētas Jelgavas iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņas, ko izraisīs
pašvaldības sniegto pakalpojumu sadārdzinājums”.
“Ar MK 2019.gada 14.maija informatīvā ziņojuma “Par
sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma
modeli” un MK konceptuālā ziņojuma “Par administratīvi teritoriālo
iedalījumu” projektā ietverto priekšlikumu, kas paredz likvidēt Jelgavas
pilsētas pašvaldību, Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem tiek laupīta kopš
13.gadsimta veidojusies un ilgstoši pastāvējusī Jelgavas pilsētas iedzīvotāju
pašpārvaldes tiesība un sagrauta unikālā jelgavnieka identitāte,” uzskata
vietvara.
Pēc domes pārstāvju domām, formāla pieeja administratīvi
teritoriālās reformas realizācijā rada pamatotus draudus iedzīvotāju dzīves
kvalitātes pazemināšanai, jo nav saprotama administratīvi teritoriālās reformas
plānotā pakalpojumu pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums,
izglītības iespējas un citi faktori. Turklāt arī reformas mērķi esot noteikti
vispārīgi un neesot balstīti ilgtspējīgā attīstībā, nedetalizējot sasniedzamos
rezultātus.
Domi arī uztrauc, ka reformas priekšlikumi neietver risinājumu, kā
tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība Eiropas Savienības fondu pilsētvides
programmā, un Jelgava nevarēs realizēt savas ilgtermiņa attīstības stratēģiju,
“tiks zaudēts attīstības centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne
tikai Jelgavas pilsētai, bet visam reģionam”.
Ņemot vērā gan minētos, gan citus argumentus, Jelgavas dome plāno
atzīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
konsultācijas ar domi un šo konsultāciju laikā piedāvāto ziņojumu “Par
sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma
modeli”, kas ietver priekšlikumu apvienot Jelgavu un kaimiņu novadus, par
juridiski nekorektu un netaisnīgu.
Tāpat par juridiski nekorektu un pilsētas iedzīvotāju interesēm un
labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu plānots atzīt MK
konceptuālā ziņojuma “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”
projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas pašvaldības izveidi. Turklāt šis
dokuments, kā pausts lēmumprojektā “rada tiesiskas sekas, kas pārkāpj
Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības
principu, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus”.
Tas esot arī pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un citiem dokumentiem.
Par pieņemto lēmumu dome plāno informēt Valsts prezidentu,
valdību, VARAM, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu
asociāciju, Jelgavas novada pašvaldības domi un Ozolnieku novada pašvaldības
domi.
Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais
teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz
36, nevis 35, kā bija plānots sākumā.
Jelgavai plānots pievienot kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadus.
Foto: no arhīva
