Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju,
tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, šodien nolemts
LPS ārkārtas sēdē.
Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes
dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.
Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums
Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā,
kurā strādātu LPS un citas ministrijas.
Kā žurnālistiem skaidroja LPS priekšsēdētājs Gints
Kaminskis (LZS), vietvaras ir vienisprātis, ka reformu nepieciešams īstenot,
taču iebildumi ir par procesu, kā tas tiek darīts. LPS ieskatā, īstenojot
reformu, tiek pieļauti pat likumpārkāpumi, tā tiek īstenota pretrunā ar
Satversmi, Eiropas pašvaldību hartu, ar labas pārvaldības principiem un
tamlīdzīgi.
Vietvaras piedāvā ne tikai izveidot darba grupu Kariņa
vadībā, bet arī reformas konceptuālajā ziņojumā ietvert modeli, kas paredzētu
apriņķu ieviešanu.
LPS vairākums nolēmis arī vērsties Valsts kontrolē,
lūdzot tai izvērtēt, vai saistībā ar reformu veiktie VARAM pētījumu, kā arī
informatīvās kampaņas izdevumi ir bijuši likumīgi, samērīgi un
lietderīgi.
Tāpat LPS nolēmusi informēt Eiropas Padomes vietējo un
reģionālo varu kongresu par, tās ieskatā, pieļautiem pašvaldību un vietējo
kopienu tiesību pārkāpumiem reformas gaitā.
LPS priekšsēdētāja vietnieks un Jelgavas domes
vadītājs Andris Rāviņš (LZS) sacīja, ka pašvaldības “nepiekrīt
juridiskajam konsultāciju principam”. “Mēs esam Eiropas Savienībā un
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, un šīs institūcijas ir
devušas rekomendācijas, kā jārisina teritoriālie vai reformu jautājumi. Mēs no
tā neesam redzējuši neko,” uzskata Rāviņš.
Viņaprāt, VARAM arī sniegusi vispārīgas atbildes uz
jautājumiem, ar kādiem instrumentiem tiks ekonomiski stiprinātas pašvaldības
attālākos novados un kādā veidā uzņēmēji tiks aicināti šajos novados strādāt.
Vidzemes plānošanas reģiona vadītājs, Pārgaujas novada
mērs Hardijs Vents (“Vienoti novadam”) norādīja, ka arī
Ziemeļvidzemes pašvaldības konstatējušas, ka reformas neiet to ceļu, kāds bija
paredzēts sākumā. “Izvērtējot, nonācām pie secinājuma, ka reforma nerisina
pilnīgi nekādus jautājumus, kas saistās ar lauku teritorijām,” tādu
pārliecību pauda Vents.
Savukārt Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs,
Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks (LRA) sacīja, ka pašvaldības no reformas
sagaidīja atbildes uz būtiskākajiem jautājumiem, piemēram, skolu tīkla
sakārtošanu, sabiedriskā transporta organizēšana un citiem. “Mēs
sagaidījām, ka reforma sāksies ar apriņķu izveidi, lai stiprinātu dialogu starp
valsti un pašvaldībām. Tā vietā tiek zīmēta karte un šie būtiskie jautājumi
paliek “karājoties gaisā”,” pauda Sprindžuks.
Kopumā vietvaru vadītāji pauda viedokli, ka valdībai
būtu pēdējais laiks ieklausīties pašvaldību paustajā satraukumā un reaģēt uz
to, ka “reforma nenotiek tā, kā vajadzētu”.
LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notika LPS
ārkārtas sēde, kuru rosināja sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais
jautājums sēdē bija plānotā pašvaldību reforma.
Pašvaldību vadītāji rosināja ārkārtas sēdē skatīt
jautājumu par “nesagatavotas, nepārvaldītas” administratīvi
teritoriālās reformas VARAM piedāvātajā redakcijā virzības apturēšanu.
Aicinājumu parakstīja Alojas, Amatas, Beverīnas,
Burtnieku, Cesvaines, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Lubānas, Mazsalacas, Naukšēnu,
Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Smiltenes, Salacgrīvas,
Strenču, Vecpiebalgas pašvaldību domju vadītāji.
Augusta sākumā LPS valde rosināja valdībā izskatīt
zinātnieku izstrādāto modeli par otrā līmeņa pašvaldību izveidi, tādējādi
paredzot iepauzēt VARAM izstrādātās pašvaldību reformas ieviešanu.
Slēgtajā LPS valdes sēdē tās locekļi esot uzsvēruši,
ka piedāvātais reformas modelis ir saprātīgs un balstīts datos un skaitļos,
pretstatā VARAM piedāvātajam reformas modelim.
Tai pat laikā, piemēram, Reģionālo attīstības centru
apvienības vadītājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis
(Vidzemes partija) aģentūrai LETA pauda, ka zinātnieku izvirzītajā modelī ir
diezgan daudz labu lietu, taču šobrīd otrā līmeņa pašvaldību apriņķu veidošana
būtu tikai lieki tēriņi un “politisko cīņu lauku” atvēršana.
Krauklis arī atklāja, ka jau LPS valdes sēdē pauda neapmierinātību
par LPS vēlmi apturēt VARAM reformu un sākt diskusijas par pētnieku izstrādāto
modeli. “Vairāk izskatās, ka nevis LPS grib veidot otru pašvaldību līmeni,
bet gan atrast iemeslu VARAM reformas apturēšanai,” teica RACA vadītājs.
VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais
teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz
36.
Foto: no arhīva
