Kalnciema vidusskola 21. septembrī ielūdz uz skolas
salidojumu un Kalnciema skolas 180 gadu jubileju, informē Jelgavas novada
pašvaldība.
Svētku diena sāksies pulksten 15 ar jubilejas svētbrīdi
Kalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskajā baznīcā, un tajā kalpos
Kalnciema-Klīves un Jelgavas Svētās Annas luterāņu draudzes mācītājs Kaspars
Kovaļovs, kā arī Kalnciema-Klīves un Bērzes luterāņu draudzes ērģelnieks Dāvis
Beitlers.
Savukārt pulksten 15.30 ikviens ir aicināts uz tikšanos ar
grāmatas «Gaismas pils meža ielokā» autoru D.Beitleru. Tikšanos ar
interesentiem skolai veltītās grāmatas autors D.Beitlers iecerējis kā sarunu
par grāmatu, aicinot klātesošos uz pārdomām un domu apmaiņu, nevis statisku
klausīšanos autora stāstījumā, jo viss būtiskais, ko autors par grāmatu varētu
pateikt, jau savulaik ir atklāts pašas grāmatas priekšvārdā. Grāmata iznāca
2015. gada rudenī, atzīmējot 180 gadus kopš izglītības aizsākumiem Kalnciema
apkārtnē, un oficiāli vairs nav nopērkama.
Salidojuma dalībnieku reģistrācija sāksies pulksten 16, kam
pulksten 17 sekos svinīgais pasākums Valgundes sporta hallē pie Kalnciema
vidusskolas, bet pulksten 19 pasākuma dalībnieki būs aicināti uz kopbildes
iemūžināšanu.
Pulksten 19.30 klases pulcēsies Kalnciema vidusskolas telpās, bet
vakara daļā – no pulksten 21 – paredzēta sadziedāšanās un balle ar grupu «Laikā
pirms» skolas aktu zālē, starpbrīžos – karaoke. Tāpat svētkos no pulksten 19
līdz 23 darbosies fotostūrītis. Savukārt no pulksten 20 līdz 22 skolas muzejā
varēs kavēties videoatmiņās par savu skolu, bet no pulksten 22 līdz 22.30 būs
draudzības ugunskurs un skolas dienu dziesmas.
Vēl līdz salidojumam Kalnciema vidusskola absolventus aicina
iesaistīties un kopā radīt skolas moto. «Tā kā visus skolas simbolus (himnu,
logo) ir veidojuši absolventi vai skolas pedagogi, vēlamies ar jūsu palīdzību
radīt arī skolas moto. Aicinām jūs izdomāt skolas moto, kurš sastāvētu no 2–5
vārdiem, piemēram, kā Jelgavas novada moto «Stabilai nākotnei» vai pilsētas
«Pilsēta izaugsmei», un atsūtīt to videoformātā vai rakstiski. Vēlams norādīt
savu vārdu, uzvārdu, pašreizējo nodarbošanos un izlaiduma gadu,» tā Kalnciema
vidusskolas vadība.
Tāpat līdz salidojumam skolas absolventi ir aicināti ievietot uz
virtuālās sienas īsus apsveikuma video skolai, vēlams, norādot savu vārdu,
uzvārdu, pašreizējo nodarbošanos un izlaiduma gadu.
Gan skolas moto, gan virtuālos apsveikumus var ievietot skolas
mājaslapā www.kalnciemavsk.lv izveidotajā saitē.
D.Beitlers, kurš apkopojis skolas vēsturi, raksta, ka Kalnciema
skola dibināta 1839. gadā kā Kalnciema pagasta tautskola, 1955. gadā ieguvusi
vidusskolas statusu. Kalnciema skolas galvenā ēka celta 1922.–1925. gadā pēc arhitektu
V.Feizaka un K.Bikšes būvplāna un ir ievērojams historisma stila arhitektūras
piemineklis, viena no pirmajām jaunuzceltajām skolu ēkām Latvijā pēc Pirmā
pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara. 20. gadsimta 60. gados skolas
kompleksu papildināja vairākas jaunas ēkas, bet 2013. gadā pie skolas atklāja
Valgundes sporta halli.
Kalnciema skolā darbojušies un vēl aizvien darbojas izcili
pedagogi, kuru vidū ir vairāki mācību līdzekļu un programmu autori, plaši
pazīstami metodiķi un starptautisku pedagogu semināru dalībnieki (Irēna
Freimane, Ginta Avotiņa u.c.), arī vairāki ievērojami mākslinieki – gleznotāji
Silvija Meškone un Gunārs Ezernieks, metālmākslinieki Mārtiņš Karols, Jānis
Čakstiņš, Solveiga Čakstiņa, fotogrāfs un mūziķis Indars Grasbergs un citi.
Aizvadītā gadsimta 80. gados Kalnciema vidusskola kļuva par republikas mēroga
bāzes skolu tam laikam modernāko mācību tehnisko līdzekļu izmantošanā – skolu
apmeklēja pedagogi un skolu vadītāji no visas Latvijas, skolotāji vadīja
atklātās stundas televīzijā.
Ne mazāk izcili bijuši skolas sasniegumi ārpusklases darbā.
Padomju laikā kalnciemnieki pārstāvēja Jelgavas rajonu daudzās tūrisma,
ugunsdzēsības un militārajās sacensībās republikā, ilgstoši veidoja rajona
volejbola izlašu kodolu, vairojot arī Murjāņu Sporta skolas laureātu pulku pat
Vissavienības un Eiropas mēroga volejbola sacensībās. Tāpat skolā kādu laiku
darbojās vidusskolēnu instrumentālais ansamblis (orķestris), pamatskolas
skolēni dejoja baletu, bet skolas zēnu koris ticis atzīts par labāko Latvijā.
Ne velti jau 60. gados skola tika iekļauta republikas parādes skolu skaitā un
uzņēma dažnedažādas ārvalstu (padomju zemju) delegācijas. 21. gadsimtā skolas
atpazīstamību starptautiskā līmenī veicinājuši izcilie sasniegumi Jaunsardzes
kustībā, draudzība ar Vācu karakalpu kopēju apvienības Brēmenes nodaļu,
iesaistīšanas Ekoskolu programmā un starpvalstu skolēnu apmaiņas programmās.
Tāpat skola var lepoties ar saviem absolventiem – zināmiem
kultūras un zinātnes darbiniekiem, ārstiem, veiksmīgiem uzņēmējiem, augstām
amatpersonām. Piemēram, skolu beidzis Eiropā augsti novērtētais etnogrāfs
Ziedonis Ligers (afrikānists un eģiptologs, profesors Francijā, vairāku desmitu
grāmatu, daudzu zinātnisku rakstu autors), bibliogrāfs un latviešu periodikas
bibliogrāfijas pamatlicējs Augusts Ginters, ledlauža «Krišjānis Valdemārs»
galvenais līdzautors inženieris Voldemārs Šmulders, militārie darbinieki Kārlis
Sprancis, Andrejs Pekka, Fēlikss Jaunzemis, starpkaru Latvijas laika Saeimas
deputāts un sabiedriskais darbinieks mācītājs Jēkabs Ķullītis, Zviedrijā
zināmais arhitekts Alfrēds Ginters, gleznotājs Raimonds Ginters, horeogrāfi
Osvalds Štrauss un Vilis Ozols, ilggadējais Rīgas Leļļu teātra aktieris Jānis
Ķekars, ilggadējā VEF Kultūras pils direktore Ženija Katkovska, Liepājas teātra
aktieris Juris Āboliņš un daudzi citi.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
