Pērn turpināja pieaugt reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu
iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses kontroles centra provizoriskie dati
par reģistrētā absolūtā alkohola patēriņu.
Viens iedzīvotājs pērn vidēji patērējis 11,1 litru
absolūtā alkohola, bet iedzīvotājs, kas vecāks par 15 gadiem – 13,2 litrus
absolūtā alkohola. Vēl pirms gada vidēji viens iedzīvotājs bija patērējis 10,6
litrus absolūtā alkohola, bet, piemēram, 2010.gadā – 8,5 litrus.
Populārākie alkoholiskie dzērieni pērn bija – alus un
stiprie alkoholiskie dzērieni. Provizoriskie dati liecina, ka uz vienu 15 gadus
vecu un vecāku iedzīvotāju tika patērēti 5,3 litri alus un tikpat daudz stipro
alkoholisko dzērienu. Alus patēriņš, salīdzinot ar 2017.gadu, nav mainījies,
bet stipro alkoholisko dzērienu patēriņš pieaudzis par 0,2 litriem uz vienu
iedzīvotāju.
Centra dati liecina, ka pēdējos divus gadus būtiski
pieaudzis stiprā alkohola patēriņš, jo 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju tika
patērēti 4,5 litri šī alkohola. Patēriņš arī iepriekšējos gadus bijis zemāks –
apmēram četri litri uz iedzīvotāju.
Kā ziņots, 1.augustā stājās spēkā Saeimas šī gada
8.jūlijā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Akcīzes nodokļa likumā, kas
paredz par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi
būs spēkā līdz 2020.gada 29.februārim.
Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir
nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū, samazinoties akcīzes
nodokļa likmēm tajā, negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un
alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija
prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro
apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam
alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo
ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.
Foto: pixabay.com
