Ik gadu visā Latvijas teritorijā izvietotajās projekta
“Babybox” glābējsilītēs tiek ievietoti vidēji pieci bērni, kuri ir no
stundas līdz apmēram mēnesim veci, šodien žurnālistiem pastāstīja projekta
“Babybox” vadītāja Latvijā Laura Zvirbule.
Zvirbule atgādināja, ka projekta mērķis ir pasargāt
jaundzimušos bērnus, kuru bioloģiskie vecāki gatavi pastrādāt noziegumu pret
savu bērnu, izveidot palīdzības tīklu, lai nodrošinātu psiholoģisku un
praktisku palīdzību vecākiem, kuri apsver sava bērna pamešanu, kā arī veicināt
diskusiju Latvijas sabiedrībā par ģimenes plānošanas nozīmi un bērna dzīvības
vērtību.
Zvirbule stāstīja, ka iemesli, kāpēc vecāki izlemj
atstāt savu bērnu, ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, trīs gadījumos bērns bijis
izvarošanas rezultāts – sieviete nav spējusi izdarīt abortu, bet jaundzimušais
atgādinājis par šausmīgo notikumu. Bijis arī gadījums, kurā bērnu atstājusi
māte, kurai atklāts vēzis agresīvā stadijā, bet viņa vēlējusies būt droša, ka
bērnam tiks nodrošināta laba dzīve.
Pēc Zvirbules paustā, bērnus glābējsilīte atstāj
cilvēki ar visdažādākajām dzīves pieredzēm, tostarp nepilngadīgas mātes,
narkotiku lietotāji un citi. Zvirbule sacīja, ka pirms vairākiem gadiem bijis
arī gadījums, kad sievietei no Krievijas nav bijušas iespējas audzināt bērnu,
kā rezultātā viņa atbraukusi laist bērnu pasaulē uz Latviju un pēc tam viņu
ievietojusi glābējsilītē.
Zvirbule informēja, ka glābējsilītēs kopumā atstāti 47
bērni, no kuriem seši atgriezušies bioloģiskajās ģimenēs. Visvairāk jeb deviņi
bērni glābējsilītēs tika atstāti 2012.gadā, kaut vidēji gadā glābējsilītēs
tiekot ievietoti apmēram pieci bērni.
Projekta “Babybox” pārstāve Edīte
Kaņepāja-Vanaga norādīja, ka glābējsilīte nodrošina, ka vecāki var atgūt savu
bērnu, ko izmantojušas sešas bioloģiskās ģimenes. Kaņepāja-Vanaga atzina, ka
bērna atgūšana nav viegls proces, jo dažādu iestāžu pārstāvjiem jāatzīst savu
kļūdu, kā arī jāpārkāpj kauns par izdarīto. Vienlaikus Kaņepāja-Vanaga uzsvēra,
ka pie bērna, kurš atstāts silītē, var atgriezties, kā tas var nebūt gadījumā,
ja bērns tiek atstāts, piemēram, mežā.
Latvijas Bērnu fonds vadītājs Andris Bērziņš norādīja,
ka projekts ir labs, jo tādējādi izglābtas bērnu dzīvības un nav notikušas 47
slepkavības. Vienlaikus Bērziņš pauda nožēlu, ka ir cilvēki, kuri izlemj atstāt
savu jaundzimušo, tāpēc fonda vadītājs izteica cerību, ka pēc vēl desmit gadiem
sabiedrība būs vesela un bērnus vairs neviens glābējsilītēs neatstās.
Saeimas deputāte, projekta “Glābējsilīte – vieta
bērna dzīvībai” patronese Evita Zālīte-Grosa (JKP) norādīja, ka
glābējsilītes projekts ne tikai bērnam nodrošina iespēju dzīvot mīlošā ģimenē,
bet arī mātei ļauj dzīvot un pārdomāt savus lēmumus.
Zālīte-Grosa pārliecināta, ka gadījumu, kad tiek
atstāts jaundzimušais, novēršanai nepieciešams mainīties sabiedrībai, tostarp
kļūt vērīgākai, līdzjūtīgākai un gatavai palīdzēt nepieciešamības gadījumā.
Deputāte norādīja, ka cilvēki, kuri izvēlas spert šādu soli, nedara to ar
vieglu sirdi, bet gan atrodas izmisumā, tāpēc līdzcilvēkiem jākļūst vērīgākiem,
pamanot šādus gadījumus un sniedzot atbalstu nepieciešamības gadījumā.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe
Bole uzsvēra, ka novērst noziegumu un glābt bērna dzīvību ir svēts darbs. Bole
uzskata, ka šādu gadījumu pilnīgai novēršanai nepieciešama ekonomiskā izaugsme,
labklājības līmeņa celšana un izglītošana.
Bole atminas, kā kādreiz ievērojami biežāk nācās
sastapties ar gadījumiem, kad izdarīta jaundzimušā slepkavība, bet tagad
pēdējos divos gados sākts pa vienam kriminālprocesam par šādu nodarījumu, kas
liecina, ka situācija Latvijā uzlabojas.
Latvijā pirmā glābējsilīte tika atklāta 2009.gada
8.septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kas nozīmē, ka šogad
projektam apritējuši desmit gadi. Tagad Latvijā darbojas astoņas glābējsilītes,
tostarp Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Madonā, kā arī
Valmierā.
Foto: no arhīva
