Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no
valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu
vēlēšanās, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju
pārstāvjiem medijiem pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.
Amatpersona norādīja, ka partijas ir panākušas
savstarpēju vienošanos, nosakot, ka finansējuma apmērs būs atkarīgs ne tikai no
partiju starta Saeimas, bet arī pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
“Partijai vienmēr ir uzdevums rūpēties par to,
lai tā būtu aktīva, spētu piesaistīt biedrus un vēlētājus, labi startējot visās
vēlēšanās. Tas veicina partiju savstarpējo konkurenci un kvalitāti,”
pārliecināts Levits.
Nacionālās apvienības “Visu
Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK)
priekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem sacīja, ka politiskā spēka
priekšlikums ir noteikt maksimālā saņemamā finansējuma apmēra griestus gada
griezumā. VL-TB/LNNK ieskatā, finansējumam gadā nevajadzētu pārsniegt 800 000
eiro.
Vienlaikus politiskais spēks rosina būtiski samazināt
fizisko personu ziedotās naudas apmēru partijām, nosakot, ka kopējais ziedojuma
apmērs nedrīkstētu pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas.
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” līderis
Daniels Pavļuts skaidroja, ka fizisko personu ziedojumu apmēra piedāvātais
samazinājums nozīmē, ka, pieņemot attiecīgu regulējumu, partijām fiziskas
personas varēs ziedot četras reizes mazāk nekā patlaban.
“Mēs esam vienisprātis par mērķi nostiprināt
partijas. Svarīgi, lai partiju finansējumu ietekmē dalība visās vēlēšanās, lai
partijas startētu visās vēlēšanās un partiju sistēma nobriestu,” teica
Pavļuts.
Partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs
Atis Zakatistovs pauda, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir politiskā
brieduma jautājums, par ko nevajadzētu smīkņāt, jo Latvijai nepieciešama
neatkarīga politiskā vara.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas
vadītāja Juta Strīķe sacīja, ka ir labi zināms, ka tie, kas maksā, “pasūta
ne tikai mūziku, bet arī likumprojektus”, tāpēc tas ir būtisks solis, lai
visa lobēšana notiktu godīgā cīņā.
Valsts prezidents uzsvēra, ka vienošanās par lielāku
valsts budžeta finansējumu politiskām partijām ir liels solis uz priekšu
“30 gadus pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā”.
“Mums bija ļoti vāja finansēšana no valsts
budžeta, kas padarīja partijas atkarīgas no privātiem sponsoriem, kas ne vienmēr
darbojas sabiedrības labā. Demokrātija prasa, ka partijas tiek lielā mērā
uzturētas no valsts budžeta, tām veicot darbu sabiedrības un valsts labā –
vienalga, vai tās ir koalīcijā vai opozīcijā,” uzsvēra prezidents.
Viņš akcentēja, ka piešķirtā finansējuma izlietojumam
jābūt caurspīdīgam, vienlaikus norādot, ka kārtību līdzekļu izlietojuma
kontrolei būtu jāizstrādā Ministru kabinetam.
Viņaprāt, finansējums būtu tērējams partijas darbības
organizatoriskai un saturiskai nodrošināšanai, kā arī politisko spēku
komunikācijai ar sabiedrību.
“Tas ir nepieciešams, lai partijas varētu
funkcionēt tā, kā tām demokrātijā būtu jāfunkcionē,” pauda prezidents,
uzsverot, ka tas ļaus Latvijā tapt spēcīgām politiskām organizācijām,
tuvojoties tam, kāda situācija ir tostarp abās pārējās Baltijas valstīs.
Kā vēstīts, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)
pēc sēdes arī informēja, ka valdību veidojošās partijas ir vienojušās arī par
to, kā vislabāk veidot partiju finansēšanas likumu. “Vienojāmies
koalīcijā, ka valsts finansēšanu partijām ieviesīsim pakāpeniski, tādējādi
rodot naudu sabiedriskajiem medijiem,” uzsvēra Kariņš. Sabiedriskajiem
medijiem tādejādi nākamajā gadā rasts papildu viens miljons eiro.
Līdz šim tika runāts par to, ka partijām piešķiramo
valsts finansējumu varētu sasaistīt ar Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Tieslietu
ministrijas (TM) sagatavojusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas likumā, kas paredz, ka par katru Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi
partijas katru gadu saņemtu 5,5 eiro, kas būtu gandrīz 7,7 reizes vairāk nekā
līdz šim. Līdz šim 2% barjeru vēlēšanās pārvarējušās partijas saņēma
finansējumu 0,71 eiro apmērā par katru saņemto vēlētāju balsi.
Derīgās zīmes par katru balsi 13.Saeimas vēlēšanās
partijām, kas pārvarēja 2%, bija 821 050, attiecīgi, plānotais valsts budžeta
finansējums būtu 4 515 775 eiro.
Vēl tika plānots, ka partijas katru gadu saņems bāzes
finansējumu 100 000 eiro apmēra. Vadoties no 13.Saeimas vēlēšanām, 10 partijas
pārsniegušas 2% slieksni, līdz ar to 2020.gadā un turpmākajos gados būtu
nepieciešams papildu finansējums viena miljona eiro apmērā, tas ir, katrai
partijai 100 000 eiro apmērā kalendārā gada laikā.
Tieslietu ministrija likumprojekta anotācijā
norādījusi, ka finansējuma piešķiršanas periods tiktu piesaistīts Saeimas
pilnvaru laikam.
Foto: no arhīva
