Īstenojot
administratīvi teritoriālo reformu, nedrīkst pieļaut situāciju,
ka republikas nozīmes pilsētas tiek noplicinātas, šādu viedokli
aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
priekšsēža vietnieks un Jelgavas pilsētas priekšsēdētājs
Andris Rāviņš (ZZS).
Politiķis
pauda nostāju, ka pats svarīgākais Jelgavas pilsētai ir
nepazaudēt republikas nozīmes pilsētas statusu, pārvēršot visu
Latviju par lauku teritoriju, kā to patlaban esot iecerējusi Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Rāviņš
vērsa uzmanību uz to, ka patlaban nav skaidrs, kā pilsētas varēs
izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma
rezervi 6,1% apmērā, kas paredzēts pašvaldības degradēto
teritoriju revitalizācijai.
Pašvaldības
vadītājs uzskata, ka Jelgavai blakus esošās teritorijas –
Jelgavas novads un Ozolnieku novads – ir pietiekami lielas un
spēcīgas, lai pašas risinātu savus jautājumus. “Tajā
brīdī, kad mums ir jārisina kopīgi jautājumi, mēs to arī
darām,” piebilda Rāviņš.
Viņš
uzskata, ka visām republikas nozīmes pilsētām ir jāsaglabā
esošais statuss, jo pasaules pieredze liecinot, ka tās var
noplicināt, kad daudzu problēmu risināšana uzgulsies uz pilsētu
pleciem.
Jau
vēstīts, ka Jelgavas dome uzskata, ka reformas priekšlikumos nav
ievērotas Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendācijas
dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un
struktūras reformu procesiem, kā arī samērīguma princips, kas
nosaka, ka, lai pieņemtu vairākuma gribai atbilstošu lēmumu,
saprātīgi jāizsver un samērīgi jāievēro visu iesaistīto pušu
intereses. Tāpat neesot vērtēta subsidiaritātes principa prasību
ievērošana, jo netiekot analizētas nedz Jelgavas pašvaldības
iedzīvotāju pakalpojumu pieejamības esošā kārtība, nedz
sagaidāmās izmaiņas, ko radīs pilsētas un novadu administratīvo
teritoriju apvienošana.
Pēc
domes pārstāvju domām, formāla pieeja administratīvi
teritoriālās reformas realizācijā rada pamatotus draudus
iedzīvotāju dzīves kvalitātes pazemināšanai, jo nav saprotama
administratīvi teritoriālās reformas plānotā pakalpojumu
pieejamība, infrastruktūras attīstība, darbavietu daudzums,
izglītības iespējas un citi faktori. Turklāt arī reformas mērķi
esot noteikti vispārīgi un neesot balstīti ilgtspējīgā
attīstībā, nedetalizējot sasniedzamos rezultātus.
Domi
arī uztrauc, ka reformas priekšlikumi neietver risinājumu, kā
tiks nodrošināta jaunās pašvaldības dalība Eiropas Savienības
fondu pilsētvides programmā, un Jelgava nevarēs realizēt savas
ilgtermiņa attīstības stratēģiju, “tiks zaudēts attīstības
centra statuss, kas ir reāls apdraudējums ne tikai Jelgavas
pilsētai, bet visam reģionam”.
Ņemot
vērā gan minētos, gan citus argumentus, Jelgavas dome atzinusi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
konsultācijas ar domi un šo konsultāciju laikā piedāvāto
ziņojumu “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo
administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, kas ietver
priekšlikumu apvienot Jelgavu un kaimiņu novadus, par juridiski
nekorektu un netaisnīgu.
Tāpat
par juridiski nekorektu un pilsētas iedzīvotāju interesēm un
labas un pienācīgas pārvaldības principiem neatbilstošu atzīts
MK konceptuālā ziņojuma “Par administratīvi teritoriālo
iedalījumu” projektā paredzētais priekšlikums par jaunas
pašvaldības izveidi. Turklāt šis dokuments, kā pausts
lēmumprojektā “rada tiesiskas sekas, kas pārkāpj Latvijas kā
neatkarīgas un demokrātiskas valsts pamatā esošo pašvaldības
principu, kā arī taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības
principus”. Tas esot arī pretrunā ar Latvijas Republikas
Satversmi un citiem dokumentiem.
Par
pieņemto lēmumu dome plāno informēt Valsts prezidentu, valdību,
VARAM, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu
asociāciju, Jelgavas novada pašvaldības domi un Ozolnieku novada
pašvaldības domi.
Kā
ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais
teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību
skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā bija plānots sākumā.
Jelgavai
plānots pievienot kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadus.
Foto:
no arhīva
