Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz no jaunā gada
1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu izmaksas segs gan no valsts, gan pašvaldību
budžetiem.
Līdz šim šo klašu izglītojamiem brīvpusdienas
apmaksājusi tikai valsts. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības no 2020.gada
piedalās šo izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, ievērojot, ka finansējums
no pašvaldības budžeta nodrošināmas ne mazākā apmērā, kādā to nodrošina valsts.
Ministrija uzsver, ka to izglītojamo loks, kuru
ēdināšana tiek nodrošināta bez maksas, kā arī valsts budžeta līdzekļu apmērs
vienam izglītojamajam vairākkārt ir ticis palielināts. No 2008.gada 1.septembra
līdz 2014.gada 31.augustam valsts budžeta līdzekļi brīvpusdienām vienam bērnam
dienā bija 1,14 eiro, bet no 2014.gada 1.septembra finansējums tika palielināts
līdz 1,42 eiro.
Kā liecina ministrijas veiktā pašvaldību aptauja
2018.gada sākumā, daudzas pašvaldības no saviem līdzekļiem jau nodrošina brīvpusdienas
citu klašu skolēniem, proti, 74% pašvaldību nodrošina brīvpusdienas 5.klasēm,
71% pašvaldību – 6.klasēm, 63% pašvaldību – 7.klasēm, 58% pašvaldību –
8.klasēm, 58% pašvaldību – 9.klasēm, bet 35% pašvaldību – no 10.klases līdz
12.klasei.
Turklāt IZM norāda, ka pašvaldībās veidojas valsts
piešķirtā finansējuma uzkrājumi. Piemēram, 2018.gada beigās pašvaldību finanšu
līdzekļu atlikums pēc uzkrāšanas principa bija 4,45 miljoni eiro. Tas ir par
674 627 eiro jeb 18% vairāk nekā uz iepriekšējā pārskata perioda beigām. Rīgas
pilsētas pašvaldībai atlikums pieaudzis par 58,8%. “Ievērojot minēto,
secināms, kas valsts budžeta līdzekļu finansējumu, kas tiek novirzīts
ēdināšanas izmaksu segšanai, iespējams efektivizēt un izmantot lietderīgāk,
piemēram, ņemot vērā faktisko izglītojamo skaitu, kas faktiski izmanto šo
pakalpojumu,” uzsver ministrija.
Pienākums pašvaldībām piedalīties 1.-4.klašu
izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā neattieksies uz ēdināšanas izmaksu
segšanu valsts izglītības iestāžu izglītojamajiem. Viņu ēdināšana arī turpmāk
tiks nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem – tādā pat apmērā kā līdz šim.
Iebildumus par šo ieceri pauda Reģionālo attīstības
centru apvienība, kura norādījusi, ka pienākuma uzlikšana pašvaldībām
nodrošināt bērnu ēdināšanu ietekmē pašvaldību budžetus, kā rezultātā ēdināšanas
pakalpojuma sniegšana var tikt apdraudēta. Biedrība kā kompromisa varantu
piedāvāja modeli, saskaņā ar kuru pašvaldības nodrošina 1-4.klašu izglītojamo
ēdināšanu, bet valsts ēdināšanai paredzēto finansējumu novirza darba samaksai
pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir iebildusi pret
pienākuma uzlikšanu pašvaldībām nodrošināt bērnu ēdināšanu, ja šim mērķim
netiek rasts papildu finansējums.
IZM uzskata, ka minētie iebildumi daļēji ir ņemti
vērā. Proti, likumprojekts paredz, ka izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā
piedalās gan valsts, gan pašvaldības. “Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā,
ka valsts atteikšanās no ēdināšanas izmaksu segšanas pilnā apmērā saistīta arī ar
nepieciešamību efektivizēt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu,”
atzīmējusi IZM.
Valdība atbalstīja ar šīm izmaiņām saistītos
grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā.
Abi likumprojekti tiek virzīti valsts budžeta paketē,
un par tiem gala lēmumu vēl jāpieņem Saeimai.
Kā ziņots, IZM sākotnējā iecere paredzēja no nākamā
gada janvāra pilnībā pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem.
Ministrijas ieskatā, šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas
primārā funkcija ir izglītība.
Šobrīd brīvpusdienu finansēšana 1.-4.klašu skolēniem
ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro un par šiem līdzekļiem ar
bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu. Ministrija pirmajām
četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus.
Foto: pixabay.com
