Gandrīz puse jeb 40% Latvijas skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem
norādījuši, ka vismaz vienu reizi ir bijuši piedzērušies, liecina Veselības
ministrijas (VM) informatīvās kampaņas “Spēks pateikt NĒ!” veiktā
pētījuma dati.
45% aptaujāto atzinuši, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši
alkoholu, taču teju trešdaļa jeb 27% atzinuši, ka puse draugu regulāri lieto
alkoholu, norādīja VM.
Aptaujātie jaunieši norādījuši, ka lieto alu, sidru,
vīnu, dzirkstošo vīnu, kā arī alkoholiskos kokteiļus un stipros dzērienus,
informēja VM.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe
Maija Jēkabsone atzina, ka šādi rezultāti nepārsteidz, jo smēķēšana un alkohola
lietošana jauniešu vidū esot izplatīta problēma.
“Atkarību izraisošo vielu lietošana ir sevišķi
izplatīta to jauniešu vidū, kuriem tuvojas pilngadība, savukārt alkohola
lietošana mazāk raksturīga gados jaunākajiem respondentiem,” norādīja
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un aptaujas īstenotājs Andris Saulītis.
Viņš atzīmēja, ka jaunieši alkohola un cigarešu
lietošanu uzskata par daļu no pieaugšanas.
Jēkabsone norādīja, ka alkoholu lieto liels skaits
nepilngadīgo, kas vēl nezina, kā organisms var reaģēt uz dzērieniem, piemēram,
izraisot saindēšanos vai veicināt traumas, kas gūtas alkohola reibumā.
“Dabisks aizsargreflekss alkohola saindēšanās
gadījumā ir vemšana, bet, ja tas notiek bezsamaņas stāvoklī, sekas var būt
letālas, kā arī daudzi jaunieši nesaprot, ka, piemēram, peldēšanās un alkohola
lietošana ir nesavienojama,” norādīja Jēkabsone.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)
veiktais pētījumā “Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un
tendences skolēnu vidū” noskaidrots, ka katrs desmitais jaunietis pēdējā
gada laikā reibumā ir sēdies pie motorizēta transportlīdzekļa stūres vai,
būdams iereibis, peldējies dziļā ūdenstilpnē.
Tas nozīmē, ka jaunieši neapzinās, vai neņem vērā to,
cik bīstama var būt šāda rīcība, kā arī alkohola lietošana var atstāt arī
ietekmi uz veselību, izraisot dažādas saslimšanas, piemēram, aknu cirozi, nieru
mazspēju vai gastrītu, norāda SPKC.
Pusaudža vecumā atkarība no alkohola var izveidoties
daudz īsākā laika posmā, nekā tā izveidotos pieaugušam cilvēkam, jo pusaudzis
nav fiziski un psiholoģiski nobriedis, līdz ar to organisms ir uzņēmīgāks pret
alkoholu, bet pats jaunietis nespēj izvērtēt iespējamās sekas, skaidro
Jēkabsone.
Kāpēc jaunieši lieto alkoholu? Alkohola lietošana bieži saistīta ar vēlmi
iederēties kompānijā un uzturēt draudzīgas attiecības ar vienaudžiem, taču
atkarību izraisošo vielu lietošanai ir arī citi iemesli, tāpēc uz šo vienmēr
jālūkojas kompleksi. Viena cigarete vai dzēriens var būt tikai vēlme pamēģināt,
taču atkārtota un regulāra apreibinošo vielu lietošana var liecināt, piemēram,
par problēmām ģimenē vai attiecībās ar vienaudžiem.
Atkarību izraisošo vielu
lietošanas paaugstinātam riskam ir pakļauti bērni, kuri slimo, piemēram, ar depresiju
vai ir tikuši pakļauti vardarbībai. Pamanot izmaiņas pusaudža uzvedībā, nav jāķeras pie
fiziska soda vai moralizēšanas, bet jāaicina jaunietis uz atklātu sarunu.
Strikts aizliegums nebūs veiksmīgs risinājums, jo pusaudži vēlas ātrāk kļūt
pieauguši un līdzināties saviem vecākiem. “Jāsaprot, ka alkohola lietošana un
atkarība ir visas ģimenes problēma, un vecākiem pašiem ir jākļūst par piemēru
saviem bērniem un nepieciešamības gadījumā jāmeklē speciālistu palīdzība visiem
ģimenes locekļiem,” piebilst narkoloģe Jēkabsone.
Pētījums veikts šogad no 20.februāra līdz 31.maijam
Latvijas skolās visos Latvijas reģionos. Kopumā saņemtas 1978 aizpildītas
aptaujas anketas no respondentiem vecumā no 14 līdz 18 gadiem. 90% respondentu
bija nepilngadīgi. Pētījums veikts, lai noskaidrotu skolēnu zināšanas par
smēķēšanas un alkohola lietošanas kaitīgumu, kā arī, lai noskaidrotu jauniešu
paradumus attiecībā uz atkarību izraisošo vielu lietošanu.
Foto: publicitātes
