Mediķi
savu iepriekš pieteikto protesta akciju, kurai dots nosaukums “Viena
diena bez ārstniecības personas”, rīkos nākamajā
ceturtdienā, 7.novembrī, neejot uz darbu, bet tā vietā ierodoties
uz sapulci-piketu pie Saeimas, otrdien paziņoja Latvijas Jauno ārstu
asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Mediķi
tiek aicināti vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, lai
varētu piedalīties piketā. Pēc Rāceņa teiktā, atbalstu
protesta akcijai paudušas Rīgas un Latvijas reģionu lielākās
slimnīcas. Uz protesta akciju tiek aicināti visi ārsti, izņemot
neatliekamās palīdzības mediķi.
”Šajā
akcijā piedalīsies ne tikai ārsti, bet arī māsas, aicināti
piedalīties ir arī ārstu palīgi, māsu palīgi, jebkurš slimnīcā
strādājošais,” minēja Rācenis.
Tie,
kas plāno piedalīties akcijā tiek arī mudināti ierasties uz
kopīgu sapulci 7.novembrī, pirms piketa, pie Saeimas ēkas no
plkst.8.30 līdz 9.30. Pagaidām vēl nav zināms, cik liels skaits
cilvēku piedalīsies piketā, lai gan tiek veikta anketēšana.
Tomēr Rācenis atzīst, ka atsaucība esot liela un ka šīs nedēļas
laikā arī tiks noskaidrots dalībnieku skaits.
Akcijas
laikā pacientiem, kas atrodas slimnīcās, joprojām būšot
jāmaksā, tāpat kā tas notiek, piemēram, svētku dienās. “Tiks
atcelti plānveida izmeklējumi, tiks atceltas plānveida pieņemšanas
poliklīnikās – tiks pārcelti plānveida pakalpojumi,”
otrdienas preses konferencē sacīja Rācenis.
Ja
nozares centieni nedos vēlamo rezultātu, no 8.novembra līdz
14.novembrim visā Latvijā tiks īstenota akcija “Nolaid
karogu, iededz sveci!”, kuras laikā pie veselības aprūpes
ēkām pusmastā nolaidīs Latvijas valsts karogu un iedegs sveces.
Bez ārstniecības un ambulatorajām iestādēm akcijā aicinās
piedalīties arī sabiedrību. Tiks rīkotas arī solidarizācijas
akcijas sociālajos medijos, vēstīja Rācenis.
5.novembrī
tiek plānota tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, kā arī
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir izteicis vēlēšanos
tikties ar mediķus pārstāvošajām organizācijām, lai gan
pagaidām nav sarunāts konkrēts tikšanās laiks. Savukārt
31.oktobrī JĀA tiksies ar Eiropas Jauno Ārstu Asociācijas (EJĀA)
ģenerālasambleju, kas līdz šim ir bijusi atbalstoša pret mediķu
organizāciju centieniem un palīdzējusi ar dažādiem ieteikumiem,
stāstīja Rācenis.
Ja
Saeima 14.novembrī nobalsos par esošo budžetu, nepaaugstinot
finansējumu veselības aprūpes nozarei, tad tiks sākta parakstu
vākšana par priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu, iepriekš pausto,
atgādināja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, piebilstot,
ka parakstu vākšana notiks elektroniski.
”Esam
arī uzsākuši sarunas ar juristiem un arī ar tiesībsargu par
iespēju vērsties Satversmes tiesā šī likuma neievērošanas
gadījumā,” piebilda Rācenis.
Jau
ziņots, ka, protestējot pret plānoto veselības aprūpes
finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada
valsts budžeta pieņemšanai apņēmušies rīkot protesta akciju
“Viena diena bez medicīnas personāla”, aicinot visus
ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu
paņemt bezalgas atvaļinājumu.
Kā
aģentūru LETA iepriekš informēja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB)
prezidente Ilze Aizsilniece, lēmums par protesta akcijas rīkošanu
pieņemts, tiekoties LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas
(LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA),
Latvijas Māsu asociācijas (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu
asociācijas (LĢĀA) pārstāvjiem.
Ministru
kabineta 11.oktobrī apstiprinātais likuma “Par vidēja termiņa
budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” projekts paredz,
ka 2022.gadā valsts veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti
vien 3,3% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Salīdzinājumam
– atbilstoši Veselības ministrijas (VM) sniegtajai informācijai,
valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares finansējumam
2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) valsts
veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā –
vairāk par 5% no IKP.
Arodbiedrības
uzsver, ka Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) jaunākie ieteikumi Latvijai
paredz būtisku valsts finansējuma palielināšanu veselības
aprūpei, lai uzlabotu tās pieejamību un kvalitāti, bet valdība
to ignorē.
Valdības
partijas ir atzinušas, ka finansējums veselības aprūpei
nesasniegs cerēto proporciju no IKP, taču nozarei tiks nodrošināts
pieaugums atbilstoši budžeta iespējām.
Foto: no arhīva
