Jelgavas pilsētas pašvaldība Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisijai ir nosūtījusi pieprasījumu likumprojektā par
administratīvi teritoriālo reformu tai saglabāt republikas nozīmes pilsētas
statusu , aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.
Pašreizējais likumprojekts paredz Jelgavai novada
centra statusu, bet pašvaldība uzskata, ka tajā ir izmaiņas, kas negatīvi
skaršot ikvienu pilsētas iedzīvotāju.
“Īstenojot reformu, būtiski samazināsies
jelgavnieku dzīves kvalitāte, sociālo pakalpojumu grozs, izglītības pakalpojuma
kvalitāte, samazināsies iespēja ieguldīt pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.
Jelgava nevarēs līdzvērtīgi ar republikas nozīmes pilsētām pretendēt uz Eiropas
Savienības fondu līdzekļiem. Tas ierobežos iespējas ar investīcijām nodrošināt
turpmāko pilsētas attīstību dažādās stratēģiski svarīgās jomās,” pauž
pilsētas vadība.
Tāpat, īstenojot reformu pašlaik paredzētajā formātā,
Jelgava zaudēšot konkurētspēju un atpazīstamību Latvijas pilsētu vidū un arī
Eiropas kontekstā. Pašvaldībai esot bažas, ka pilsēta “zaudēs mērķtiecīgi
veidotās un attīstītās pozīcijas ne tikai kā valsts nozīmes ražošanas un
biznesa, bet arī kā zinātniski pētnieciskais un kultūras centrs”.
Vēstulē komisijai dome norāda, ka Jelgava ir Latvijas
ceturtā lielākā pilsēta ar vairāk nekā 61 000 iedzīvotājiem un tā atbilst
visiem valdības noteiktajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas pilsētas
statusu un patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Tāpēc pašvaldība aicina Saeimas komisiju un deputātus
izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principu, pieņemot gala lēmumu par
reģionālo reformu Latvijā un piemērot vienādus kritērijus attiecībā uz visām
lielajām pilsētām.
Jau vēstīts, ka līdzīgu vēstuli Jelgavas mērs Andris
Rāviņš (ZZS) ir nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), un tajā
pausts aicinājums izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus attiecībā uz
republikas lielajām pilsētām, realizējot administratīvi teritoriālo reformu.
Ņemot vērā pēdējās izmaiņas Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paziņojumā par triju pilsētu –
Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes – republikas nozīmes pilsētu statusa
saglabāšanu, Rāviņš vēstulē vērš uzmanību, ka Jelgava ir ceturtā lielākā
pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem
kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā
patstāvīga administratīvā teritorija, uzskata domes vadītājs.
“Lūdzam ņemt vērā 60 000 jelgavnieku vēlmi arī
turpmāk dzīvot republikas nozīmes pilsētā, kuras izveidošanai ir dziļi
vēsturiskas saknes un nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās,” vēstulē pauž
pilsētas mērs.
Vēlāk arī Jelgavas novada domes deputāti vēstulē
Saeimai un vairākām citām valsts iestādēm aicināja saglabāt republikas nozīmes
pilsētas statusu arī Jelgavai, nepievienojot to jaunveidojamajam Jelgavas
novadam.
VARAM piedāvājums paredz apvienot Jelgavas novadu,
Jelgavas pilsētu un Ozolnieku novadu. Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka
VARAM un Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, nav vērtējis un ņēmis
vērā ne novada pašvaldības, ne Jelgavas pašvaldības, ne Ozolnieku novada
pašvaldības viedokli, par vienādām situācijām pieņemot atšķirīgus lēmumus.
Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka jau vasarā
kopā ar Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu pašvaldībām aicināja lauku
teritoriju novadus neapvienot ar republikas nozīmes pilsētām. Vēlāk Jelgavas
dome pieņēma lēmumu neatbalstīt plānoto reformu.
Vēstīts arī, ka Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju
un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā
Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī
saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un
Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas
pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils
novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku
vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas
novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
Foto: no arhīva
