Veselības aprūpes nozares darbinieki turpina uzstāt uz
nepieciešamību algu palielināšanai piešķirt visu iepriekš solīto finansējumu un
ceturtdien gaidāmo protestu neatcels, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu
Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja mediķu pārstāvji.
“Šobrīd nav jautājumi par kompromisiem, mēs esam
stingri runājuši par šiem 20%, un pie tā mēs pieturēsimies,” pavēstīja
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.
Tikšanās laikā abas puses pauda savu nostāju, atzīmēja
Rācenis, piebilstot, ka pagaidām nav panākta nekāda vienošanās. Viņš apgalvoja,
ka mediķu organizācijas jau pirms tikšanās esot zinājušas, ka tiks piedāvāts
papildu finansējums, tāpēc šim priekšlikumam sagatavojās iepriekš.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
uzsvēra, ka visām organizācijām ir jābūt vienotām un ka, viņasprāt, jēga
konfrontācijai nav.
Aizsilniece uzsvēra, ka situācija Latvijā ir kritiska
– pietrūkst māsu, liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā un trūkst bērnu
psihologu, piebilstot, ka, piemēram, Vidzemē 30% ģimenes ārstu ir pensijas
vecumā. Viņa akcentēja, ka akcijas turpināsies kā plānots.
Ārstu biedrība arī uzsver, ka augstu vērtē veselības
ministres un valdības vadītāja centienus rast risinājumu, piedāvājot papildu
vēl 18 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Tomēr biedrības ieskatā
šīm sarunām ar nozari bija jānotiek daudz agrāk, tāpēc nozare plāno turpināt
protesta akcijas.
Pēc vēlāk notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu
Egilu Levitu arī Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Dita Raiska sacīja, ka
veselības aprūpes speciālisti nepiekritīs valdības piedāvātajam kompromisam un
prasa finansējumu, kāds ir minēts “Veselības aprūpes finansēšanas”
likumā.
“Dialogs ar Valsts prezidentu bija konstruktīvs.
Pārstāvji gan no Latvijas Jauno ārstu asociācijas, gan Latvijas Māsu
asociācijas iezīmēja kritiskos punktus. Prezidents sacīja, ka viņš mūs
atbalsta,” apgalvoja Raiska.
Turklāt viņa pauda, ka atalgojums nav pamatjautājums,
bet būtiska ir finansēšanas kārtība veselības aprūpes nozarē kopumā.
“Jā, tiek piedāvāts kompromiss. Atrasti papildu
18 miljoni eiro. Taču mēs, veselības aprūpes nozares pārstāvji, vienojāmies, ka
atbildi uz šo kompromisu mēs nesniedzam. Iespējams, būs vēl papildu tikšanās un
šo jautājumu skatīsim atkārtoti. Galveno atbildi dos sabiedrība un veselības
aprūpes speciālisti 7.novembrī, kad notiks protesta akciju “Viena diena
bez ārsta”,” pastāstīja Raiska.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pēc tikšanās ar
mediķu organizācijām žurnālistiem atzina, ka mediķu vēlme neatcelt plānoto
protestu ir saprotama, jo tā rīkošanā ir ieguldīts liels darbs, kā arī ir
mobilizēti cilvēki.
Vienlaikus ministre protestu nevērtēja kā kaut ko
negatīvu, jo mediķi plāno paust viedokli ne tikai par atalgojumu, bet arī
veselības aprūpes finansējumu kopumā. “Es protestā nesaskatu neko sliktu.
Tas nenozīmē, ka saruna pēc protesta nebūs iespējama,” uzsvēra Viņķele.
Kā ziņots, protestējot pret plānoto veselības aprūpes
finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi ceturtdien rīkos protesta akciju
“Viena diena bez ārsta”, aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās
palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Šajā dienā pie
Saeimas norisināsies arī protesta akcija.
Tikmēr valdības pārstāvji otrdien pēc tikšanās ar
medicīnas darbinieku organizācijām žurnālistiem atklāja, ka valdība mediķu algu
palielināšanai nākamgad varētu rast vēl papildu aptuveni 18 miljonus eiro, tai
skaitā atliekot plānoto vēstniecības atvēršanu Austrālijā, kas nozīmē, ka
kopumā šim mērķim tiktu novirzīti ap 60 miljoni eiro.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka
koalīcijas partneri vakar vienojās, ka 2020.gada budžetā varētu rast papildu
līdzekļus, lai mediķu algām nodrošinātu līdz 60 miljoniem eiro. Premjers
piebilda, ka finansējuma palielinājums nenotiks uz nodokļu izmaiņu rēķina, bet
gan, pārdalot finansējumu no citu ministriju budžeta programmām.
Arī veselības ministre Ilze Viņķele (AP) piebilda, ka
koalīcija ir vienojusies mediķu atalgojumam nākamgad novirzīt papildu 60
miljonus eiro, kas ļautu minimālā atalgojuma slieksni vidēji palielināt par
10%.
2020.gadā mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika
solīti 120 miljoni eiro, kas ļautu palielināt algas par 20%.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka
Finanšu ministrija sadarbojās ar citām ministrijām, izvērtējot to budžeta
programmas, lai mediķu atalgojuma palielināšanai rastu vēl papildu finansējumu
līdz 18 miljoniem eiro. Pēc ministra teiktā, pagaidām iezīmēti desmit miljoni
eiro, bet līdz budžeta skatīšanai valdībā vai Saeimā tiks lemts vēl par astoņiem
miljoniem eiro.
Plānots, ka papildus finansējums mediķu algām tiks
rasts arī no Ārlietu ministrijas budžeta programmas, kas paredzēja vēstniecības
atvēršanu Austrālijā. Līdz ar to vēstniecības atvēršana tiks atlika uz
nenoteiktu laiku.
Tāpat valsts kapitālsabiedrības tiks lūgtas pārskatīt
to dividenžu apmēru, ņemot vērā ekonomisko situāciju. Kā vienu no avotiem Reirs
minēja arī Latvijas Banku.
Foto: no arhīva
