Lielā daļā upju – it īpaši
Vidzemē, arī Kurzemes un Latgales ziemeļu daļā – turpina
paaugstināties ūdens līmenis, vietām tas jau kāpis par vairāk
nekā diviem metriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Valstī joprojām spēkā brīdinājums
ne tikai par palieņu, bet arī citu zemāko vietu applūšanu.
Stiprākās lietavas pēdējās dienās skārušas valsts ziemeļu un
ziemeļaustrumu novadus, mazāk nokrišņu bijis valsts dienvidos,
galvenokārt Zemgalē un Daugavpils pusē.
Kopš mēneša sākuma teju visā valstī
nokrišņu daudzums pārsniedzis 30 milimetrus, Mērsragā, Ainažos
un Rūjienā pārsniedzot pat 70 milimetrus. Visa mēneša nokrišņu
“plāns” novembra pirmajās piecās diennaktīs pārpildīts
arī Rēzeknē, kur nolijuši 65 litri kvadrātmetrā jeb 130
procenti no mēneša normas.
Viens no straujākajiem ūdens līmeņa
kāpumiem reģistrēts Aiviekstes pietekā Pededzē – trijās dienās
pie Litenes ūdens cēlies par 2,1 metru, tomēr nesasniedzot
2017.gada augusta līmeni.
Arvien vairāk applūst Aiviekstes
palienes, taču pie Lubānas ūdens līmenis pagaidām ir divus
metrus zem 2017.gada rudens plūdu maksimuma.
Pēdējā diennaktī Amatā pie
Melturiem ūdens līmenis pakāpās līdz 1,74 metriem – augstākajai
atzīmei kopš 2016.gada novembra. Ūdens līmenis Amatā sācis
lēnām pazemināties.
Palienes applūst arī Ziemeļvidzemes
upēs. Augsts ūdens līmenis ir gan Salacā, gan Rūjā un Sedā.
Plūdu riska informācijas sistēmā
pieejamās prognozes liecina, ka Ziemeļvidzemes upēs, arī Gaujā,
augstākais ūdens līmenis gaidāms šīs nedēļas otrajā pusē
vai pat tikai nākamnedēļ.
Kurzemē straujākais ūdens līmeņa
kāpums turpinās reģiona ziemeļos, savukārt Durbē pie Cīravas,
kur applūdušas zemākās palienes, pēdējā diennaktī novērota
neliela ūdens atkāpšanās.
Daugavā ūdens līmenis nav būtiski
paaugstinājies, arī Lielupē situācija ir mierīga.
Prognozes par turpmāk gaidāmo nokrišņu
daudzumu ir atšķirīgas. Nākamnedēļ iespējami gan jauni
cikloni, gan sauss laiks anticiklona ietekmē.
Foto: no arhīva
