No
21. līdz 23. novembrim Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)
Veterinārmedicīnas fakultāte ar plašu pasākumu programmu svinēs
veterinārmedicīnas augstākās izglītības 100. jubilejas gadu Latvijā un aicina
apmeklēt absolventu salidojumu, konferenci un praktiskās nodarbības, informē
LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
2019.
gada septembrī aizritēja 100 gadi, kopš Latvijas Augstskolā Rīgā darbību sākusi
Veterinārmedicīnas fakultāte un uzņemti pirmie topošies veterinārārsti. Dažādu
pārmaiņu rezultātā padomju gados fakultāte pārcelta uz Jelgavu, un šobrīd jau
75 gadus tā īsteno savu darbību LLU ietvarā.
Sākums ar diviem mācībspēkiem un desmit studentiem
Stāsts
par Veterinārmedicīnas fakultāti Latvijā aizsākās toreizējā Igaunijas pilsētā
Tērbatā (tagad Tartu). Tajā 1917. gadā norisinājās II Latviešu skolotāju
kongress, kurā pieņemta rezolūcija par piecu fakultāšu, tai skaitā medicīnas
fakultātes un farmācijas un veterinārmedicīnas nodaļu atvēršanu Rīgā. Pēc
diviem gadiem nesen dibinātajā Latvijas valstī, kas vēl cīnījās par savu
neatkarību, 1919. gada 28. septembrī tika atklāta jaunā Veterinārmedicīnas
fakultāte Latvijas Augstskolā. Atklāšanā piedalījās 8 veterinārmedicīnas
studenti, no kuriem lielākā daļa bija pārnākusi no Tērbatas. Pirmā studiju
diena bija 29. septembris, kad darbu fakultātē sāka 2 mācībspēki un 10
studenti, kas klausījās lekcijas kopā ar medicīnas studentiem.
Šobrīd,
pēc 100 darbības gadiem, Veterinārmedicīnas fakultāte atrodas Jelgavā, un to
veido Preklīniskais institūts, Klīniskais institūts un Pārtikas un vides
higiēnas institūts, kā arī LLU Veterinārā klīnika. Tā vēl joprojām ir vienīgā
veterinārmedicīnas augstākās izglītības īstenotāja Latvijā un piedāvā iegūt
izglītību gan veterinārmedicīnā, gan pārtikas higiēnā. Fakultātē studē 380 studenti,
no kuriem 52 ir ārvalstu studenti. Studiju procesa īstenošanā iesaistīti 54
mācībspēki, turklāt papildus 38 darbinieki ir vai nu vieslektori, vai arī
iesaistīti zinātniskajā darbā.
Savukārt
Veterinārajā klīnikā, kas ir fakultātes praktisko mācību bāze un viena no
modernākajām klīnikām Baltijas reģionā, nodarbināti 38 darbinieki. Kopumā
Veterinārmedicīnas fakultāte simts gados sagatavojusi 3305 absolventus, un ir
viena no LLU senākajām fakultātēm, kas ir nepārtrauktā pārmaiņu un attīstības
procesā.
Ar zirgiem sākām un pie tiem esam atgriezušies
Kā
stāsta tagadējais Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Kaspars Kovaļenko,
pirmie 30 fakultātes darbības gadi bija vērsti uz militāro funkciju
nodrošināšanu un zirgu medicīnas attīstību.
“Pirmskara
gados un kara laikā fakultātē nodrošināja zirgu ārstniecību, turklāt fakultātē
studējošos un strādājošos nemobilizēja armijā, jo izprata viņu stratēģisko
nozīmi. Pēc kara aizsākās izteiktā lauksaimniecības dzīvnieku
veterinārmedicīna, kas cieši saistīta ar kolhozu darbību. Diemžēl jāatzīst, ka
kolektīvā saimniekošana degradēja nozari un veterinārmedicīnas zinātni.
Savukārt
deviņdesmitie gadi bija pārmaiņu un jaunas domāšanas laiks, kurā vēl izmantojām
vecos, padomju laiku resursus, taču būtiski izmainījām veterinārmedicīnas
attīstības virzienu. Ārstu ikdienā parādījās mazo dzīvnieku veterinārmedicīna,
kas pirms tam bija sekundāra, un veidojās izpratne par “vienas veselības”
konceptu. Turklāt daļa dzīvnieku no produktīvajiem kļuva par hobija
dzīvniekiem. Piemēram, pie zirgiem esam atkal atgriezušies – tikai zirgs vairs
nav kara materiāls vai transportlīdzeklis, bet gan hobija dzīvnieks,” stāsta K.
Kovaļenko.
Dekāns
skaidro, ka 21. gadsimtā veterinārmedicīna ir būtiski mainījusies. Tā vairs nav
lokāla zinātne un nekalpo tikai nacionālām vajadzībām. Veterinārmedicīnu skar
globālas tendences, no kurām nav iespējams norobežoties vai dzīvot izolācijā,
jo mūs skar gan infekcijas slimību izplatība, gan antimikrobiālā rezistence,
gan pārtikas drošība klimata pārmaiņu un globālās tirdzniecības kontekstā, gan
jaunu metožu un medikamentu ieviešana un izstrāde.
Iepriekšminētie
problēmjautājumi mudinājuši arī Veterinārmedicīnas fakultātei domāt par
starptautisko atzīšanu un darbības paplašināšanu, gan piedāvājot studijas citu
valstu studentiem, gan Veterinārajā klīnikā nodrošinot ārstniecības procesu
pacientiem no kaimiņvalstīm.
“Kopš
2004. gada aizsācies fakultātes jaunākais attīstības posms, kas noslēgsies
tuvākā mēneša laikā ar pilnu starptautisko atzinumu un vēlāk arī akreditāciju.
Pateicoties bijušā fakultātes dekāna Arņa Mugurēviča idejai, 15 gadus esam
gājuši starptautiskās akreditācijas virzienā un mēģinājuši pielāgoties Eiropas
dzīvei, ko apliecinās Eiropas veterinārmedicīnas izglītības iestāžu asociācijas
(EAEVE) piešķirtais “atzīts ar nosacījumiem” statuss. EAEVE akreditācija ir
kvalitātes zīmols gan Eiropā, gan pasaulē. To vēlas iegūt ne vien veterinārās
fakultātes Eiropā, bet arī Krievijā, Japānā, Vidusāzijā un
Dienvidaustrumāzijā,” skaidro K. Kovaļenko.
Jubilejā
organizē starptautisku konferenci un praktiskās nodarbības veterinārārstiem
Fakultāte
savu 100. jubilejas gadu noslēgs ar plašu pasākumu programmu, kas norisināsies
no 21. līdz 23. novembrim. 21. novembrī tiks piedāvāta praktisko nodarbību
programma, kurās nozares speciālisti varēs pilnveidot savu profesionālo
kvalifikāciju par lolojumdzīvniekiem,
lauksaimniecības dzīvniekiem, savvaļas dzīvniekiem un zirgu veterināriju.
Nodarbības notiks gan Jelgavā, Veterinārajā klīnikā un fakultātē, gan LLU
Mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce”.
Savukārt
22. novembrī ar plenārsēdi Jelgavas pilī “Veterinārmedicīnas
izglītībai Latvijā – 100” tiks atklāta zinātniskā
konference un fakultātes jubilejas svinības, kas vakarā turpināsies ar
absolventu salidojumu līdz dienas izskaņai.
Konferences
tematisko sekciju darbs norisināsies 23. novembrī, kurā ziņojumus
par dažādām tēmām sniegs zinātnieki no Latvijas un citām valstīm.
Konferences ietvaros tiks organizētas vairākas sekcijas: Vienas veselības,
Lauksaimniecības dzīvnieku, Zirgu medicīnas, Savvaļas dzīvnieku un putnu,
Lolojumdzīvnieku un Alternatīvās medicīnas.
Nākotnē – starptautiska rezidentūras programma
Paralēli
jubilejas svinībām un konferencei fakultātē notiks Eiropas veterinārmedicīnas
izglītības iestāžu asociācijas (EAEVE) sestā reģiona dekānu tikšanās, kurā
piedalīsies veterinārmedicīnas fakultāšu dekāni no Norvēģijas, Zviedrijas,
Dānijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas. Viens no vizītes mērķiem ir ne vien
kolēģu aicināšana uz kopīgu jubilejas atzīmēšanu, bet arī jaunu nākotnes plānu
apspriešana.
“Mūsdienās
vairs nav iespējams, ka veterinārārsts ir vienkārši veterinārārsts. Tāpat arī
medicīnā vairs nav vienkārši ārsts, bet dažādu jomu speciālisti, kas nodrošina
ārstniecību. Šobrīd notiek ļoti spēcīga specializēšanās ne tikai medicīnā, bet
arī veterinārmedicīnā, un viens speciālists vairs nevar izārstēt visu.
Veterinārmedicīnas studijās topošie vetārsti iegūst vispārēju izglītību, pēc
kuras viņiem būtu jādod iespēja specializēties, kas līdz šim Latvijā nav bijis
iespējams. Tāpēc pārredzamā nākotnē plānojam Jelgavā veidot rezidentūras
programmu sadarbībā ar Baltijas valstīm un Skandināviju. Vieni paši visus
specializācijas virzienus nevaram īstenot, taču kopīgi ar kolēģiem tas varētu
būt iespējams,” par turpmāko fakultātes attīstību stāsta K. Kovaļenko.
Tāpat
fakultāte plāno kāpināt ārvalstu studējošo skaitu, nodrošināt arvien vairāk
pasaules vadošo profesoru vieslekcijas un kļūt par nozīmīgu veterinārmedicīnas
izglītības centru visā Baltijas reģionā. Tādējādi no nacionāli orientētas
fakultātes, kādu to izveidoja pirms 100 gadiem, iecerēts kļūt par spēcīgu
starptautiskas nozīmes spēlētāju, kas ir kvalitātes zīmols veterinārmedicīnā un
kam uzticas speciālisti pasaulē. Pateicoties fakultātes kolektīva darbam, šo
plānu īstenošanai nebūs nepieciešama visa nākamā simtgade, bet tikai pāris
tuvākie gadi.
Foto: no arhīva
