Veselības nozares Stratēģiskā padome atbalstījusi Veselības
ministrijas (VM) redzējumam par nākamā gada budžetā ārstniecības personu zemāko
mēnešalgu palielināšanai paredzētā 60,1 miljona eiro sadali, aģentūru LETA
informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Padomes locekļi atzina, ka ārstniecības personu darba
samaksas pieauguma apmērs neatbilst iepriekš plānotajam un Veselības aprūpes
finansēšanas likumā paredzētajam. Vienlaikus viņi pauda atbalstu veidam, kā
pieejamo finansējumu plānots novirzīt mediķu atalgojuma palielinājumam.
Ministrijas izstrādātais modelis paredz palielināt
darba samaksu tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā
nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa
bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Padome atbalstījusi VM priekšlikumu zemāko darba
samaksu rezidentiem palielināt par 20%, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.
Savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes paredzēts
palielināt 10% apmērā, tam novirzot 48,2 miljonus eiro.
10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu
ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes
operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus
eiro. Savukārt citu budžeta resoru ārstniecības personu atalgojuma
palielināšanai iezīmēti 1,6 miljoni eiro.
Sertificētu fizioterapeitu, audiologopēdu, uztura
speciālistu, ergoterapeitu, tehnisko ortopēdu un mākslas terapeitu zemākā
mēnešalga pieaugs par 95 eiro, proti, no 950 eiro uz 1045 eiro.
Tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu un
zobārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro – no 1079 eiro 2019.gadā līdz
1187 eiro 2020.gadā.
Savukārt sertificētām māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm,
biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem un
ārstiem-neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājiem zemākais
mēneša atalgojums pieaugs no 714 eiro līdz 785 eiro.
52 eiro atalgojuma pieaugums ir gaidāms sestās
kategorijas kvalifikācijas pārstāvjiem – reģistrētiem zobārsta asistentiem un
māsas palīgiem, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Plānots, ka rezidentu zemākā mēnešalga reģionālajā
daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro
līdz 1482 eiro. Tikmēr rezidentu zemākā mēnešalga pārējās ārstniecības
iestādēs, tai skaitā ministrijas padotības iestādes, pieaugs no 950 eiro līdz
1140 eiro.
Kā ziņots, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu,
mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas
nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot,
ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu
resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Piektdien partiju apvienība
“Attīstībai/Par!” (AP) rosinājusi mediķu algām nepieciešamos vēl
papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina.
Partiju apvienības “Jaunā vienotība” Saeimas
frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis “ļoti skeptiski” raudās uz
šo priekšlikumu. Savukārt Nacionālās apvienības “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK Saeimas deputāts Jānis
Dombrava aģentūrai LETA sacīja, ka varētu atbalstīt šādu ieceri. Kamēr Jaunās
konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas biedrs Krišjānis
Feldmans norādīja, ka sākumā grib redzēt skaidru plānu turpmākai ieņēmumu
celšanai, ja šāda ideja tiks īstenota.
Foto: no arhīva
