Aprēķinot
atlīdzību par darbspēju zaudējumu un apgādnieka zaudējumu, tiks izmantots
ilgāks ienākumu gūšanas periods nekā patlaban, tādējādi precīzāk ļaujot
aprēķināt negūto ienākumu aizvietojumu. To paredz grozījumi
likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”,
kurus 21.novembrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, informē Saeimas
Preses dienests.
Likuma
redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā
personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā.
Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā
invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā.
Iepriekš
atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss
un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa
ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt
netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori.
Plānots,
ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021.gada.
Tāpat
likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus
ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka
zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas princips, ka personai
negūtos darba ienākumus neatlīdzina vairākkārt. Tā vietā, ja personai būs
tiesības uz diviem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, viņa varēs izvēlēties
sev izdevīgāko. Jau patlaban nav iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka
pabalstu un slimības pabalstu vai vecuma pensiju.
Likumprojekts
paredz arī citus precizējumus attiecībā uz slimības pabalsta un atlīdzības
izmaksu.
Grozījumi
likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un
arodslimībām” stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
Foto: pixabay.com
