2019.gads noslēdz dekādi ar
rekordaugstu globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, kā arī
ievērojamu ledāju atkāpšanos, ko virza cilvēka radītās
siltumnīcefekta gāzes, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas
organizāciju (PMO).
Pēdējo piecu un desmit gadu vidējā
globālā gaisa temperatūra gandrīz noteikti būs visaugstākā
novērojumu vēsturē, savukārt 2019.gads, visticamāk, būs otrais
vai trešais siltākais gads.
PMO provizoriskajā ziņojumā par
globālā klimata stāvokli teikts, ka 2019.gadā no janvāra līdz
oktobrim vidējā gaisa temperatūra bija 1,1 grādu virs
pirmsindustriālā perioda vidējās temperatūras. Oglekļa dioksīda
koncentrācija atmosfērā 2018.gadā sasniedza rekordaugstu līmeni
– 407,8 daļas uz miljonu, un 2019.gadā tā turpināja pieaugt.
Arktikas ledus daudzums jūrās šā
gada septembrī bija otrais mazākais kopš sākti mērījumi ar
satelītiem, bet oktobrī – vismazākais.
Karstuma viļņi arvien vairāk ietekmē
cilvēku veselību un veselības aprūpes sistēmas, it īpaši
valstīs ar augstāku sabiedrības novecošanos, urbanizāciju un
nevienlīdzību, uzsver PMO.
Klimata mainīgums un ekstremāli laika
apstākļi ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem nesenajam bada
pieaugumam pasaulē un viens no galvenajiem nopietnu krīžu
cēloņiem.
No 2019.gada janvāra līdz jūnijam
reģistrēta vairāk nekā desmit miljonu cilvēku pārvietošana
ekstremālu laika apstākļu, piemēram, tropisko ciklonu, dēļ.
Pilnais ziņojums par klimata stāvokli
2019.gadā tiks publicēts 2020.gada martā.
Latvijā 2019.gada janvāra – novembra
vidējā gaisa temperatūra bija +8,7 grādi, tādējādi šis gads
pagaidām ir siltākais novērojumu vēsturē – kopš 1924.gada.
Ņemot vērā prognozes decembrim, pastāv liela iespēja, ka šis
gads kļūs par pašu siltāko vai dalīs šo titulu ar 2015.gadu.
Jau ziņots, ka iepriekšējā augstākā
gaisa temperatūra no janvāra līdz novembrim Latvijā bija pērn,
kad tā sasniedza +8,4 grādus, tomēr samērā vēsā decembra dēļ
2018.gads nebija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Vissiltākā – 2015. gada vidējā
gaisa temperatūra bija +7,8 grādi, bet no janvāra līdz novembrim
temperatūra caurmērā bija +8,3 grādi – četras grāda
desmitdaļas zemāka nekā šogad.
Šogad tikai janvārī un jūlijā
mēneša vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu, savukārt
februāris bija pat 4,5 grādus siltāks nekā ierasts. Jūnijs ar
vidējo gaisa temperatūru +18,6 grādi jeb 3,8 grādi virs normas
kļuva par siltāko jūniju Latvijas novērojumu vēsturē.
Foto: no arhīva
