Lai
gan Latvijā pēdējo gadu laikā nav konstatēts neviens trakumsērgas gadījums
dzīvniekiem, ņemot vērā trakumsērgas izplatību kaimiņvalstīs, Pārtikas un
veterinārais dienests (PVD) aicina regulāri veikt mājas dzīvnieku vakcināciju
pret trakumsērgu, kā arī ziņot veterinārārstam vai PVD par katru trakumsērgas
aizdomu gadījumu.
PVD
ir saņēmis informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) par
mirušu sievieti Daugavpilī, kura, saskaņā ar sākotnējiem testēšanas
rezultātiem, mirusi no trakumsērgas. SPKC turpina epidemioloģisko izmeklēšanu,
lai noskaidrotu, kur sieviete inficējusies – ārvalstīs vai Latvijā, informē PVD
Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
SPKC epidemiologi organizē
profilakses pasākumus saistībā ar saņemto informāciju par pacienti, kura
Daugavpilī mirusi ar aizdomām par trakumsērgu. Sadarbībā ar pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, SPKC
organizēja pacientes materiālu laboratorisko izmeklēšanu, un sākotnējie
testēšanas rezultāti liecina par trakumsērgu.Sadarbībā ar PVD centrs veic iespējamo
inficēšanās iemeslu izvērtēšanu, jo, pēc sākotnējās informācijas, sieviete
varēja inficēties ar trakumsērgu gan ārzemēs, gan arī Latvijā. Tāpat SPKC
epidemiologi turpina apzināt personas, kurām bija inficēšanās ziņā būtisks
kontakts ar attiecīgo pacienti. Vakcinācija pret trakumsērgu sākta 60
cilvēkiem.
Tiek gaidīti laboratoriskās testēšanas gala
apstiprinošie rezultāti, kas varētu palīdzēt sīkāk raksturot vīrusu un,
iespējams, noteikt izraisītāja piederību noteiktajai pasaules ģeogrāfiskajai
zonai, lai secinātu par inficēšanos ārzemēs vai Latvijā. Par situāciju SPKC
informēja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, ar kuru veic
konsultācijas.
PVD
atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību
un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir
savvaļas dzīvnieki, galvenokārt – lapsas un jenotsuņi. Tomēr ir valstis un
reģioni pasaulē, kur trakumsērga ir sastopama klaiņojošu suņu un ielās mītošu
kaķu populācijā, tāpēc ir jāuzmanās gan pašiem ceļotājiem, izvairoties no
jebkāda tieša kontakta ar nejauši ielās sastaptiem dzīvniekiem, gan jāsargā
savi mājdzīvnieki, ja ceļojat kopā ar tiem. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti
suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas
dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir
savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
Trakumsērga visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu
(koduma vai skrāpējuma vietā), veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot
cilvēka vai dzīvnieka organismā. Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu
visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Trakumsērga vienmēr beidzas ar
saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar
vakcināciju.
Pēdējie cilvēka trakumsērgas gadījumi Latvijā
reģistrēti 1993., 1996. un 2003.gadā – pa vienam gadījumam katrā gadā.
Pateicoties
sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kas kopš 2005. gada regulāri
tiek veikta pavasarī un rudenī – pēdējais trakumsērgas gadījums meža
dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012.
gadā. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latviju oficiāli atzinusi
par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas.
PVD
regulāri veic trakumsērgas monitoringu meža dzīvnieku populācijā. Pozitīvi
trakumsērgas gadījumi līdz šim nav konstatēti.
Foto: pixabay.com
