Valdība šodien atbalstīja atsevišķu birokrātisku šķēršļu novēršanu
ārvalstu darbaspēka piesaistei, uzsverot, ka izmaiņas atvieglo nosacījumus
darbinieku piesaistei, bet neparedz lētā darbaspēka “ievešanu”.
Iekšlietu ministrija (IeM) skaidroja, ka grozījumi
sagatavoti, lai atbilstoši “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu
plānā 2019.-2022.gadam” paredzētajam novērstu atsevišķus birokrātiskos
šķēršļus ārvalstu darbaspēka piesaistei un tādējādi mazinātu vietējā darbaspēka
trūkuma radītās negatīvās sekas.
Grozījumi “Noteikumos par ārzemnieku nodarbināšanu”
paredz līdz desmit darba dienām līdzšinējo 30 dienu vietā saīsināt brīvas darba
vietas pieteikšanas minimālo termiņu, ja darba devējs vēlas uzaicināt
nodarbinātos no trešajām valstīm.
Tāpat grozījumi atceļ prasību publicēt brīvu darba
vietu gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus
bijis nodarbināts Latvijā vai bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un
darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē.
Grozījumi arī atceļ prasību publicēt brīvu darba vietu
gadījumos, ja ārzemnieks bijis nodarbināts studiju laikā un pēc izglītības
iegūšanas vēlas turpināt nodarbinātību pie tā paša darba devēja.
Tikmēr grozījumi “Uzturēšanās atļauju
noteikumos” paredz iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanās atļaujas
reģistrēšanai iesniegt elektroniski, pieteikumu apstiprinot ar drošu
elektronisko parakstu. Šāds risinājums atvieglotu administratīvo slogu gan ārzemniekiem,
gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Patlaban visi dokumenti
iesniedzami tikai klātienē.
Tāpat šie grozījumi paredz tiesības uzaicinātājam –
izglītības iestādei – iesniegt potenciālā studenta uzturēšanās atļauju
pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, studentam neuzturoties
Latvijā.
Grozījumi paredz iespēju neiesniegt kvalifikāciju vai
pieredzi apliecinošus dokumentus ārzemniekam, kas tiek uzaicināts
nodarbinātībai vienkāršās profesijās. Uz šo šķērsli ārvalstu darbaspēka piesaistei
nereti norādījuši darba devēji, atzīmējot, ka šajās profesijās nodarbinātajiem
nav nepieciešams īpašs izglītības līmenis vai iepriekšēja pieredze.
Savukārt grozījumi “Ielūgumu apstiprināšanas un
uzaicinājumu noformēšanas kārtībā” paredz priekšrocības Valsts ieņēmumu
dienesta administrētās padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kā arī
risina citus ar ielūgumu noformēšanas procedūru saistītus jautājumus.
Programmas “zelta un sudraba” līmeņa
uzņēmumus, kas ilgtermiņā bijuši godprātīgi nodokļu maksātāji, turklāt
samaksāto nodokļu summai pārsniedzot 500 000 eiro gadā, atbrīvos no prasības,
uzaicinot ārzemnieku nodarbināšanas nolūkā, iesniegt izglītību un pieredzi
apliecinošus dokumentus ārzemniekiem, kuri netiks nodarbināti reglamentētā
profesijā.
Grozījumi arī paredz, ka visu padziļinātās sadarbības
programmas dalībnieku iesniegtos ielūgumu pieteikumus ārzemnieku uzaicināšanai
nodarbinātības nolūkā apstiprinās divu darbdienu laikā līdzšinējo piecu dienu
vietā.
Ar grozījumiem bija plānots arī paplašināt tiesības
ārzemniekam, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju, uzaicināt citus
ārzemniekus, neattiecinot šīs tiesības tikai uz radiniekiem, bet uz jebkuru
personu. Iekšlietu ministrija uzskatīja, ka šāda iespēja samazinātu to personu
skaitu, kas kā ieceļošanas mērķi Latvijā norāda tūrismu, bet patiesībā brauc
apciemot ārzemnieku, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās atļauju.
Ieviešot šādu nosacījumu, ministrijas ieskatā,
palielinātos to ieceļotāju skaits, kuru uzaicinātājs ir persona, kas uzņemas
atbildību par ieceļojušo ārzemnieku.
Tomēr minētais priekšlikums raisīja diskusijas un pēc
premjera ieteikuma no noteikumiem tika izņemts.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) valdības
sēdē uzsvēra, ka noteikumi neparedz lētā darbaspēka piesaistīšanu, bet gan
plānots atvieglot nosacījumus, lai nepieciešamības gadījumā uzņēmumi varētu
piesaistīt darbaspēku.
“Latvija nevar zaudēt konkurētspēju, tāpēc ir
jābūt alternatīvai trūkstošā darbaspēka piesaistei. Mēs neplānojam ievest lēto
darbaspēku, lai darba tirgū aizstātu latviešus,” pauda Ģirģens.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) piebilda, ka
ir virkne nozaru, kuras vēlas pārdomāti piesaistīt darbaspēku un šie noteikumi
to ļaus. Vienlaikus ministrs atzina, ka regulējums vēl tiks uzlabots, jo jau
tagad ir identificētas vairākas problēmas.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK)
atbalstīja šo noteikumu tālāku virzību, piebilstot, ka noteikumu izstrādē ir
paveikts liels darbs. Tāpat Gerhards pauda cerību, ka Ekonomikas ministrija un
Iekšlietu ministrija šo regulējumu vēl pilnveidos.
Gerhards arī aicināja kolēģus vairāk domāt par
nākotni. “Jo vairāk skatīsimies uz pagātni, jo mūsu konkurētspēja paliks
iepakaļus. Mums ir jādomā uz priekšu,” sacīja Gerhards.
Pēc diskusijām kultūras ministrs Nauris Puntulis
(VL-TB/LNNK) tomēr lēma neatbalstīt noteikumus kopumā.
Šodien pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī
notika protesta akcija pret izmaiņām viesstrādnieku piesaistes regulējumā.
Sapulci organizēja organizācija “NS
Taisnīgums”, kuras pārstāvji informēja, ka akciju rīko, jo šodien valdībā
tiks skatīti grozījumi normatīvajos aktos, kas varot pavērt ceļu uz plašāku
viesstrādnieku iepludināšanu Latvijā.
Organizācijai galvenie iebildumi ir pret
“komandējuma viesstrādniekiem, kuri nepakļaujas Latvijas likumiem un
ierobežojumiem, jo tiek noformēti Polijā, bet atsūtīti “komandējumā”
uz Latviju, lai apietu ierobežojumus”.
Organizācijai esot iebildumi pret viesstrādniekiem, jo
tie “samazina reemigrācijas iespējas, jo ”nosit uz leju algas”.
Foto: LETA
