Lai veicinātu diskusijas sabiedrībā par
dzimumlīdztiesību, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi datus par
sieviešu un vīriešu stāvokļa atšķirībām sabiedrībā Latvijā un Baltijā, informē
CSP Komunikācijas daļa.
Jaunajā CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Dzimumu līdztiesības
rādītāji” ir
apskatītas dzimumu atšķirības izglītības, nodarbinātības, veselības, sociālās
drošības, varas un veselības jomās. Līdzās datu avotiem pieejami analītiski
apraksti par aktuālajām tendencēm dzimumlīdztiesībā Latvijā.
Baltijas valstu salīdzinājums pieejams jaunajā interaktīvajā
publikācijā “Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs” angļu valodā. Publikācija tapusi kā sadarbības projekts starp
Baltijas valstīm 2019. gadā, un līdzās jau pieminētajām dzimumlīdztiesības
tēmām tajā ietverts salīdzinājums informācijas tehnoloģiju izmantošanas un
tūrisma jomās.
Sievietes Latvijā un ES saņem par
16 % zemāku darba samaksu nekā vīrieši
Latvijā
vidēji sievietes darba samaksa ir par 15,7 % zemāka nekā vīriešiem. ES
vidēji šis rādītājs ir līdzīgs (16 %). Augstākā darba samaksas
nevienlīdzība novērota Igaunijā, kur sievietes saņem 25,6 % mazāk nekā
vīrieši, savukārt Lietuvā šis rādītājs ir zemāks – 15,2 %. Viszemākā
atšķirība darba samaksā ir jauniešiem līdz 25 gadu vecumam – sievietes
šajā vecumā saņem par 13,9 % zemāku atalgojumu nekā vīrieši, un 55–64 gadu
vecuma grupā (12,3 %).
Salīdzinot
normāla un nepilna darbalaika darbiniekus, Latvijā nepilnā darbalaikā esošu
sieviešu atalgojums ir par 7,6 % zemāks nekā vīriešiem pusslodzē, savukārt
normālā darbalaikā (40 stundas nedēļā) strādājošo skaitā darba samaksas
atšķirība sasniedz 19,3 % Latvijā, kas ir augstākais rādītājs ES
2018. gadā. Vislielākā darba samaksas atšķirība ir finanšu un
apdrošināšanas nozarē (29,8 %).
Tikai katru ceturto pašvaldību Latvijā
vada sieviete
Lai gan valsts likumdošana nodrošina vienlīdzīgas
tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi
pārstāvēti varas pozīcijās.
Salīdzinot visas
trīs Baltijas valstis, lielāks sieviešu īpatsvars ir Latvijas parlamentā
(Saeima), kur 31 no 100 deputātiem (31 %) bija ievēlētas sievietes
pēdējās vēlēšanās 2018. gadā. Igaunijā (Riigikogu) pēdējās
vēlēšanās 2019. gadā tika ievēlētas 29 sievietes no
101 deputātiem jeb 29 %, savukārt Lietuvā (Seimas) tikai 21 %
deputātu bija sievietes jeb 30 no 141 deputātiem.
Arī pašvaldību līmenī Latvijā ir salīdzinoši augsts
sieviešu īpatsvars – 2017. gadā 34 % no ievēlētajiem pašvaldību
deputātiem bija sievietes (Lietuvā un Igaunijā vien 29 %). Tomēr, lai arī
ir augsts sieviešu deputātu īpatsvars, tomēr pašvaldību priekšsēdētāju vidū lielākoties
ir vīrieši – tikai katru ceturto (24,4 %) pašvaldību 2017. gadā vadīja
sieviete Latvijā.
Latvijas Ministru kabinetā šobrīd ir trīs
ministres no 14 valdības locekļiem (21 %). Igaunijā ir divas ministres no
15 (13 %), bet Lietuvā viena ministre no 14 valdības locekļiem
(7 %). Latvijas un Lietuvas vēsturē bijusi tikai viena Ministru
prezidente, bet Igaunijā vēl neviena sieviete nav veikusi šos amata pienākumus,
savukārt katrā Baltijas valstī bijusi viena Valsts prezidente-sieviete.
Plašāk par šiem un citiem dzimumlīdztiesības
jautājumiem var uzzināt jaunajā CSP tīmekļa vietnes sadaļā “Dzimumu līdztiesības rādītāji” un
Baltijas valstu publikācijā “Sievietes un vīrieši Baltijas valstīs”.
Foto: pixabay.com
