Pēc vismaz trešdaļas deputātu iesniegtās prasības Valsts
prezidents Egils Levits nolēmis apturēt likumu grozījumus, kas paredzētu Rīgas
domes ievēlēšanu uz vairāk nekā pieciem gadiem galvaspilsētas domes ārkārtas
vēlēšanu gadījumā, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Grozījumi paredz noteikt, ka domes atlaišanas
gadījumā, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, rīko
jaunas vēlēšanas un jauno domi ievēlē uz atlaistās domes pilnvaru termiņu.
Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem,
jauno domi ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru
gadu pilnvaru termiņu, ko paredz likums. Šāds risinājums pēc grozījumu autoru
teiktā piedāvāts, lai efektīvāk izmantotu finanšu līdzekļus jaunu vēlēšanu
organizēšanā domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz, ka domes atlaišanas gadījumā
pagaidu administrāciju ieceļ uz deviņiem mēnešiem. Patlaban šis termiņš ir 15
mēneši, un, kā norādījuši grozījumu autori, šāda kārtība nav pieļaujama, jo
samērā ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki, kuri domē nav ievēlēti un kuriem nav
vietējo iedzīvotāju uzticības mandāta.
Rīgas domes iespējamās ārkārtas vēlēšanās šie
grozījumi ļautu pašvaldības domi ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Grozījumus parlaments pieņēma 19.decembrī, neskatoties
uz opozīcijas iebildumiem, par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un
pašvaldību komisijas noraidošo viedokli un arī koalīcijas “KPV LV”
pretēju nostāju.
Vairāki desmiti Saeimas opozīcijas deputātu vērsās pie
Valsts prezidenta, lūdzot apturēt likumprojektu izsludināšanu un iespēju vākt
parakstus par referenduma rosināšanu, lai atceltu šos grozījumus.
Pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot
23.decembrī iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu
apturēt grozījumu likumā “Par pašvaldībām” publicēšanu uz diviem
mēnešiem.
Tāpat, pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un
ievērojot 19.decembrī iesniegto 35 Saeimas deputātu prasību un 23.decembrī
iesniegto 41 Saeimas deputāta prasību, Levits ir pieņēmis lēmumu apturēt arī
grozījumu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā publicēšanu
uz diviem mēnešiem.
Valsts prezidenta paziņojums par abu likumu
publicēšanas apturēšanu uz diviem mēnešiem šodien ir parakstīts un iesniegts
oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kur šodien to arī publicēs.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu šādā kārtībā apturētais
likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā
daļa vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad likums tiek
publicēts.
Kā vēstīts, par grozījumiem “Par
pašvaldībām” un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā
nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte
Anda Čakša un divi partijas “KPV LV” deputāti – Artuss Kaimiņš un
Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet
par otru likumprojektu – 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie
“KPV LV” deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un
zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska vienā balsojumā nepiedalījās.
Paralēli parlamentā aizvien tiek skatīs likumprojekts
par Rīgas domes atlaišanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija
liecina, ka šis likumprojekts varētu netikt skatīts tik ilgi, kamēr spēkā
nestāsies grozījumi likumā “Par pašvaldībām” un Republikas pilsētas
domes un novada domes vēlēšanu likumā.
Koalīcijas partijas līdz šim gan bijušas izvairīgas,
atbildot uz jautājumiem, vai minētie grozījumi virzīti tāpēc, lai nodrošinātu
iespēju Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā ievēlēt uz vairāk nekā pieciem
gadiem.
Sākotnēji ticis paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas
vēlēšanas varētu notikt 29.februārī vai marta sākumā, taču vēlāk Latvijas
Televīzija ziņojusi, ka politiķu vidū tiekot apsvērta iespēja vēlēšanas rīkot
vēlāk – maija sākumā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šāds
datums koalīcijā izskatīts, apzinoties iespēju uz laiku atlikt likumprojektu
par pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtību stāšanos spēkā.
Foto: no arhīva
