Atzīmējot agronoma, tautsaimnieka un
sabiedriskā darbinieka Jāņa Bisenieka 155 gadu jubileju, viņa vārdā nosauktais
fonds Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā vienkopus pulcēja
fonda izveidotājus, uzņēmējus, izglītības darbiniekus, pašvaldību pārstāvjus,
lai godinātu ievērojamo novadnieku, spriestu par viņa devuma popularizēšanu,
izvērtētu fonda paveikto, apmainītos idejām un ieskicētu turpmāko darbību.
No
biedrībām līdz bankām
J.Bisenieks (12.12.1864.–02.03.1923.) dzimis Kroņvircavas
Viduszīģeļu saimnieka ģimenē (mūsdienu Platones pagastā). Mācījies Jelgavas 3.
elementārskolā, Jelgavas reālskolā, studējis Rīgas politehnikuma
Lauksaimniecības nodaļā.
Uzsverot J.Bisenieka personības nozīmību, publikācijā
“Latvijas Vēstnesī” pirms vairākiem gadiem Latvijas Lauksaimniecības un meža
zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidente akadēmiķe profesore Baiba Rivža un
Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents Sigizmunds Timšāns uzskaitījuši
dažus viņa devumus. Tā ir banku un krājaizdevu sabiedrību veidošana, biedrību
dibināšana vai dalība tajās (tai skaitā dibinājis Jelgavas Lauksaimniecības
biedrību, vadījis Jelgavas Latviešu biedrību); pirmo lauksaimniecības
izglītības kursu un skolu dibināšana (izveidojis Jelgavas Lauksaimniecības
skolu, vēlāk arī Mežotnes un Saulaines lauksaimniecības skolas).
Tāpat tā ir vērienīgu izstāžu rīkošana Jelgavā un dalība
izstādēs Rīgā. Īpaši jāpiemin izstāde Jelgavā 1895. gadā – vienā gadā ar
Dziesmu svētkiem. Pēc J.Bisenieka ierosinājuma tika organizēta
lauksaimniecības, rūpniecības un amatniecības izstāde, kurā piedalījās ap 500
dalībnieku. Laikabiedri atzina, ka ar šo izstādi sākās jauns latviešu
lopkopības laikmets. Jāmin arī plaša lauksaimniecības mašīnu tirgus izveide
Jelgavā, vēlāk visā Latvijas teritorijā un pat ārpus tās.
Visu rakstu lasiet 3.janvāra “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
