Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Eitrofikācija
jeb ūdens aizaugšana ar aļģēm, ko galvenokārt izraisa barības vielu noplūde, ir
nozīmīgākais Baltijas jūras piesārņojuma avots. Pasaules Dabas fonds izsludina
konkursu “Baltijas jūras lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2020”, lai godinātu
lauksaimniekus Latvijā un Baltijas jūras reģionā, kuri meklē risinājumus un
ievieš tos praksē, mazinot negatīvo ieteikmi uz Latvijas iekšzemes ūdeņu un
Baltijas jūras kvalitāti. Pasaules
Dabas fonds gaida pieteikumus konkursam
līdz 2020. gada 5. maijam. Konkursam var pieteikties ikviena Latvijas
teritorijā esoša saimniecība, kas ievieš risinājumus barību vielu noplūdes
mazināšanai, kā arī īsteno citas videi draudzīgas prakses, informē fonda
komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijas (HELCOM) dati liecina, ka nozīmīga daļa barības vielu jūrā
noplūst lauksaimniecības ietekmē – aptuveni 60% no kopējā slāpekļa un 50% no
kopējā fosfora. Eitrofikācijas rezultātā rodas veselības riski piekrastes
iedzīvotājiem un apmeklētājiem, kā arī veidojās tā saucamās “mirušās zonas”, kurās ir zudusi visa dabas daudzveidība, jo organismi tajās nav
spējīgi izdzīvot. Īstenojot šo konkursu, Pasaules Dabas fonda mērķis ir izcelt
lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt
labās prakses visā reģionā.
Konkurss sastāv no divām kārtām. Pirmajā kārtā
konkursa žūrija, kuras locekļi ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra un Pasaules Dabas fonda speciālisti, nosaka konkursa uzvarētāju Latvijā.
Konkursa uzvarētājs saņem
atzinības rakstu un naudas balvu 1 000 eiro apmērā. Otrajā kārtā starptautiskā
žūrija nosaka Baltijas jūras reģionālā konkursa uzvarētāju no 11 dalībvalstu
nacionālo finālistu vidus, kurš iegūst “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras
reģionā” titulu un naudas balvu 10 000 eiro apmērā.
Konkursam var pieteikties plašs lauksaimnieku loks – dažāda mēroga lopkopības,
augkopības saimniecības Latvijas teritorijā, kas nodarbojas gan ar konvenciālo,
gan bioloģisko ražošanu.
Konkurss pirmo reizi tika rīkots 2009. gadā un tas
iedvesmojis lauksaimniekus un lēmumu pieņēmējus pozitīvām pārmaiņām
lauksaimniecības nozarē. Katram finālistam ir savs stāsts par videi draudzīgas
lauksaimniecības risinājumiem un viņa darba rezultātiem. Tā, piemēram, 2019.
gadā par finālistu Latvijas žūrija izraudzījās Rihardu Kadirovu un viņa Z/S “Jaunozoli”, kas atrodas Salas novada
Salas pagastā. Z/S “Jaunozoli” ir īpaša ar to, ka tajā augsne tiek apstrādāta
minimāli, izmantojot “strip-till” metodi. Šī metode, ja pielietota
pareizi, ļauj samazināt minerālmēslu lietošanu, novēršot barības vielu noplūdi
ūdenstilpēs, ļauj palielināt ražību un absorbēt vairāk CO2.
Ikgadējie nacionālie uzvarētāji Latvijā ir dažāda lieluma, dažādu
lauksaimniecības nozaru bioloģiskās un konvencionālās saimniecības, bet
reģionālie uzvarētāji ir arī koorperatīvi, kas saimnieko vairāku tūkstošu
hektāru platībās.
Lai pieteiktos konkursam, dalībniekam ir jāiepazīstas ar konkursa vērtēšanas
kritērijiem pdf.lv un jāsūta motivācijas vēstule, īsi izklāstot, kādas
videi draudzīgas prakses lauksaimnieks ievieš savā saimniecībā. Motivācijas vēstuli
jāsūta uz [email protected] līdz 2020.
gada 5. maijam (neieskaitot). Neskaidrību gadījumā lūgums sazināties ar
Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magdu
Jentgenu ([email protected]).
Foto: publicitātes
