Valsts prezidents Egils Levits sestdien izsludinājis piecus
grozījumus normatīvajos aktos, kas saistīti ar Covid-19 radīto ārkārtas
situāciju valstī, kā arī slimības radīto seku pārvarēšanu, liecina paziņojumi
oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” iznākušajā papildu laidienā.
Prezidents izsludinājis grozījumus likumā “Par
ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, likumu par valsts institūciju
darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību, kā arī
grozījumus likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.
Tāpat izsludināti grozījumi likumā “Par
maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kā arī grozījumi Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Izmaiņas likumā par ārkārtējo situāciju un izņēmuma
stāvokli paredz, ka Ministru kabinetam būs tiesības neierobežotu skaitu reižu
lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
Savukārt likumā “Par valsts institūciju darbību
ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” apkopotas
personu un iestāžu tiesības un pienākumi Covid-19 izplatības laikā. Tajā
noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi un valsts institūciju un
privātpersonu atsevišķas tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku
novēršanai un pārvarēšanai.
Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs
nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību valstī
izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību.
Tikmēr izmaiņas “Maternitātes un slimības
apdrošināšanu” likumā paredz noteikt, ka, ja personas bērns, par kuru
persona saņem vecāku pabalstu, ārkārtējās situācijas laikā sasniedz vecumu, kad
tiek pārtraukta vecāku pabalsta izmaksa, tad persona turpina saņemt vecāku
pabalstu līdz ārkārtējās situācijas beigām, kā arī vienu mēnesi pēc tam.
Izsludinātie grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā paredz palielināt administratīvo sodu par ārkārtējās
situācijas noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Ar likuma grozījumiem paaugstināts
naudas sods par epidemioloģisko prasību neievērošanu, nosakot to no 10 eiro
līdz 2000 eiro apmērā fiziskajām personām. Iepriekšējais maksimālais soda
apmērs, kas tagad mainīts, ir 700 eiro.
Tāpat noteikts, ka varēs piemērot sodu no 140 eiro
līdz 5000 eiro apmērā juridiskajām personām. Iepriekšējais maksimālais soda
apmērs, kas tagad mainīts, ir 700 eiro. Tāds pats naudas sods fiziskajām un
juridiskajām personām paredzēts par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa
laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.
Savukārt prezidenta izsludinātie grozījumi likumā
“Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem
sakarā ar Covid-19 izplatību” paredz ārkārtējās situācijas laikā ieviest
terminētas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) un maksātnespējas
procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes
kavējumu jomā.
Grozījumos noteikti labvēlīgāki nosacījumi TAP
īstenošanai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un noteikts periods
pēc tās beigām – seši mēneši -, nosakot, ka šajā periodā TAP pasākumu plānu –
gan sākotnējo, gan to grozot – var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par
četriem gadiem, šobrīd noteikto divu gadu vietā.
Tāpat noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas
procesa laikā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saistību dzēšanas
procedūras laikā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā
un sešus mēnešus pēc tās beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto
maksājumu kreditoram veikšanas laika pārcelšanu, vienlaikus pagarinot saistību
dzēšanas procedūras termiņu par attiecīgo periodu.
Likuma grozījumi, kas paredz, ka Ministru kabinetam
būs tiesības neierobežotu skaitu reižu lemt par ārkārtējās situācijas
pagarināšanu, stāsies spēkā Satversmē noteiktajā kārtībā – 14 dienas pēc
izsludināšanas, proti, 18.aprīlī, savukārt četros pārējos likumu grozījumos
teikts, ka tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tātad svētdien,
5.aprīlī.
Foto: no arhīva
