Ja
ārkārtējā situācija vairs netiks pagarināta, Izglītības un zinātnes ministrija
(IZM) piedāvās centralizētos eksāmenus rīkot jūnijā, pretējā gadījumā pieļaujot
to norisi vēl vēlāk, bet sliktākajā gadījumā paliekot pie gada vidējā
vērtējuma, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” sacīja Izglītības
un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
IZM ceturtdien plānojusi piedāvāt valdībai izšķirties par
iespējamajiem centralizēto eksāmenu norises scenārijiem.
Viens no scenārijiem paredz rīkot centralizētos eksāmenus jūnijā.
Tas notiktu tad, ja pēc 12.maija ārkārtējā situācija vairs netiktu pagarināta,
skaidroja Šuplinska.
Ja ārkārtējā situācija tomēr tiks pagarināta, tad vēl ir
“papildu termiņa iespējas, proti, nobīde laikā”, norādīja ministre.
Savukārt, “ja ir vēl citi tieši drošības apsvērumi, tad mēs
paliekam pie vidējā vērtējuma”, teica politiķe.
Vaicāta, vai tas attiecas gan uz 9.klasēm, gan 12.klasēm, ministre
norādīja, ka “tas attiecas gan uz 9., gan 12.klasēm un runa ir tieši par
jūnija mēnesi”.
Viņa piebilda, ka patlaban sadarbībā ar Veselības ministriju (VM)
tiek domāts, kā ievērot visus drošības pasākumus, nepieļaut lielu skolēnu
koncentrāciju. Tiek domāts, ka kādu daļu iespējams rīkot attālinātajā procesā,
kā arī tiek vērtēts iespējams eksāmenu apjoma samazinājums, īpaši 9.klasēs.
“Esmu par to, ka katrs darbs ir jānoslēdz tā, kā viņš ir
iecerēts. Un, ņemot vērā, ka vispār man ir raksturīga maksimālista daba, es
esmu par to, ka ierastais un arī skolēnam svarīgais viņa viena izglītības posma
noslēgums ir ar konkrētu novērtējumu, ar konkrētu padarīta darba apziņu,”
teica ministre.
Kā vēstīts, IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP)
aģentūrai LETA trešdien apliecināja, ka attiecībā uz centralizēto eksāmenu
norisi ministrijai “aptuvenā stratēģija ir skaidra”. Tomēr vēl
jānoskaidro, vai koalīcijas partneri piekritīs IZM piedāvājumam.
Izglītības un zinātnes ministre jau trešdien Latvijas Radio
sacīja, ka centralizētie eksāmeni varētu notikt jūnijā. Ministre norādīja, ka
sekos VM ieteikumiem, kas paredzot – ja ir zināms eksāmenu kārtotāju skaits
konkrētajā iestādē un ja ir ievērota prasība “divi un divi”, tad
eksāmenus sarīkot neesot problēma. “Tātad līdzīgi kā, piemēram, Saeimā,
kur ievēro distanci, vai bērnudārzu dežūrgrupās, to ir iespējams paveikt,”
pauda Šuplinska.
Šobrīd IZM veic aprēķinus, cik skolēni varētu kārtot latviešu valodas,
matemātikas un angļu valodas eksāmenus, lai saprastu, vai tos var fiziski
sarīkot. Paralēli arī aplūko iespēju, vai eksāmenu mutisko daļu nav iespējams
organizēt attālināti. “Trešais moments, kas trešdien ir izrunāts, ir
pavisam neliels, bet tomēr samazinājums eksāmena saturā. Tie ir trīs galvenie
akcenti, kas tiek modelēti – skolēnu skaits, kura daļa varētu būt attālināti un
satura samazinājums,” atklāja politiķe.
Ja sākotnēji IZM slējās uz pozīciju, ka 9.klasēm iztiks ar gada
vērtējumu, tad pēc sarunas ar nozari un skolēnu satrauktajām vēstulēm tomēr
palikts pie risinājuma – ja ir variants “B” un eksāmenu sesija var
notikt jūnijā, tad 9.klasēm rīkot kompleksu eksāmenu, saliekot visus četrus
centralizētos eksāmenus kopā, mazinot apjomu un prasības.
IZM negrib centralizētos eksāmenus rīkot maijā, jo, ja 12.maijs ir
termiņš, kurā beidzas ārkārtējā situācija, atgriešanās normālajā darba ritmā
noritēs pakāpeniski. “Tāpēc ir skaidrs, ka nevar 15.maijā rīkot
svešvalodas eksāmenu. Ir vajadzīgas vismaz divas nedēļas, kurās plānveidīgi
konsultē un visu saorganizē. Tāpēc plānā “A” eksāmeni ir iecerēti
jūnijā,” pauda ministre.
Šuplinska uzsvēra, ka par centralizētajiem eksāmeniem valdībai un
plašākai sabiedrībai vairāk tiks stāstīts ceturtdien, bet ministrijas rīcības
programma plašāk tikšot prezentēta tikai pēc Lieldienām.
No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju
izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi
ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas
skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.
Foto: no arhīva
