Uzsverot nepieciešamību turpināt nodarbināt dīkstāvē esošos mediķus
ārstniecības iestādēs, lai gadījumā, ja pieaug Covid-19 pacientu skaits, būtu
pieejami pietiekami cilvēkresursi, tiek strādāts pie īpaša kompensācijas
mehānisma šiem veselības aprūpes darbiniekiem, trešdienas videokonferencē
pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Līdz šim veselības aprūpes darba devēji
joprojām nebija saņēmuši juridiskas garantijas par to, ka viņiem tiks piešķirti
līdzekļi dīkstāves skarto darbinieku darba samaksas saglabāšanai atbilstoši
Darba likumam. Savukārt Veselības ministrija pagājušajā nedēļā norādīja, ka
drīzumā taps precīzs priekšlikums par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu
valsts un pašvaldību ārstniecības personām.
Ministre arī norādīja, ka veselības aprūpē
strādājošo atalgojumi nebūtu samērīgi ar pašreizējo dīkstāves pabalstu, kura
maksimālais izmaksas apmērs ir 700 eiro. “Lai nokompensētu [mediķu
atalgojumu] caur valsī kopumā pieņemto dīkstāves mehānismu ar 700 eiro ierobežojumu
– to varētu uzskatīt par tādu kā ņirgāšanos no valsts puses,” pauda
Viņķele.
Tomēr par to, kāds tieši būs šis atbalsta
mehānisms, vēl tiek lemts, bet, kā piebilda ministre, patlaban tiek domāts par
griestu noteikšanu trīs minimālo algu apmērā. Trīs minimālās algas ir 1290
eiro.
Lai gan arī trīs minimālo algu apmēra griesti
konkrētos gadījumos varētu nenosegt visu atalgojumu, ir jāņem vērā, ka šī krīze
nav radusies valdības dēļ, argumentēja ministre.
Pēc minētā atbalsta mehānisma izveides tas
tiks virzīts izskatīšanai valdībā. “Es ceru, ka mums sekmēsies pietiekami
ātri,” piebilda Viņķele.
Tāpat arī tiek apsvērta konkrētu ambulatoro
pakalpojumu sniegšanas atsākšana. Veselības ministre pavēstīja, ka saistībā ar
šo jautājumu pastāvīgi notiek sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem, kā arī
epidemiologiem un infektologiem. “Šonedēļ mēs atkal nākam kopā, un
izvērtējam to praksi, ko ārstniecības iestādes ir īstenojušas (..) skatāmies,
ko likt atpakaļ – ja diagnostiku, tad kurām grupām,” skaidroja Viņķele.
Pēc ministres paustā, arī šodien paredzēts
tikties ar pakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā tiek prognozēts, ka būs
iezīmējušās vadlīnijas.
Tomēr procesu sarežģī tas, ka medicīnas
darbinieki nereti sniedz abus – gan ambulatoros, gan stacionāros pakalpojumus,
kas paaugstina infekcijas pārneses risku. Vienlaikus arī šos pakalpojumu
ierobežojumus nav iespējams saglabāt pārāk ilgi, jo tas varētu radīt citus
izaicinājumus veselības aprūpes sistēmai.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā tika panākta
vienošanās starp Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību
un Veselības ministriju par dīkstāves radīto zaudējumu kompensēšanu valsts un
pašvaldību ārstniecības personām.
Vienošanās tapusi neskatoties uz ministres
iepriekš pausto, proti, 2.aprīļa preses konferencē Viņķele norādīja, ka
jautājums par valsts un pašvaldību slimnīcu darbinieku neiekļaušanu dīkstāves
pabalstu saņēmēju grupā ir risināms tāpat kā visu citu nodarbināto jautājumi.
Vaicāta, vai netiek meklēts kāds risinājums
konkrētu medicīnas darbinieku iekļaušanai dīkstāves pabalsta saņēmēju grupā,
ministre sacīja, ka, viņasprāt, “īpaša pieeja kādas profesionālās grupas
bezdarba jautājumu risināšanā nebūtu taisnīga”.
Kā vēstīts, domājot par darbinieku un
pacientu drošību, sakarā ar Covid-19 izplatību ārstniecības iestādes ieviesušas
ierobežojumus dažādiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Foto: no arhīva
