Pašvaldību krīzes pabalsti pamatvajadzību nodrošināšanai turpmāko mēnešu laikā
kopumā varētu būt nepieciešami ap 18 000 cilvēku, preses konferencē lēsa
Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks.
Preses konferencē par dažādām atbalsta formām iedzīvotājiem
Covid-19 krīzes laikā Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes
priekšnieks Mārtiņš Moors pastāstīja, ka galvaspilsētā šādu pabalstu līdz šim
saņēmušas 78 personas.
Pēc Allika teiktā, ministrija pagaidām nav saņēmusi informāciju,
ka atsevišķās pašvaldībās pēkšņi būtu liels krīzes pabalstu pieprasījums. Rīgā
patlaban šī pabalsta saņēmēju skaits ir lielākais Latvijā.
“Martā cilvēkiem vēl ir uzkrājumi un tiek saņemti, piemēram,
atlaišanas pabalsti, taču mēs pieņemam, ka aprīlī un maijā situācija var
pasliktināties. Ministrija provizoriskās aplēses liecina, ka turpmāko mēnešu
laikā šāds pabalsts kopumā varētu būt nepieciešams 18 000 Latvijas iedzīvotāju,
lai gan patlaban situācija nav tik negatīva kā varētu būt,” sacīja Alliks,
atgādinot, ka daļējai krīzes pabalstu kompensēšanai pašvaldībām valsts kopumā
rezervējusi 2,16 miljonus eiro.
Alliks pastāstīja, ka no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā
budžeta tiek izmaksāti bezdarbnieku un darba nespējas pabalsti, taču krīzes
pabalstu izdevumus sedz no valsts pamatbudžeta un tie budžeta deficītā
ieskaitīti netiks. Pēc viņa teiktā, sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi
joprojām pārsniedz izdevumus par aptuveni sešiem miljoniem eiro, tomēr
sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos situācija mainīsies.
Saskaņā ar Moora teikto, Rīgas pašvaldība visvairāk orientējas uz
sociālās palīdzības sniegšanu aprūpējamām personām, bezpajumtniekiem, krīzes
situācijā nonākušajiem, kā ar tiem, kuri pilnībā nespēj pārvietoties vai kuriem
ir ierobežotas iespējas to darīt.
Viņš atgādināja, ka pašvaldība nodrošina desmit siltā ēdiena
izdales vietu darbību, kur katru dienu tiek izsniegtas aptuveni 1000 siltā
ēdiena porcijas. Tāpat iespēju saņemt ēdienu nodrošina četras zupas virtuves.
Sadarbībā ar “Latvijas Sarkano krustu” un “Latvijas
Samariešu apvienību” pašvaldība nodrošina brīvprātīgo palīdzību tiem, kuri
dažādu iemeslu dēļ paši nevar iegādāties pārtiku vai veikt citas neatliekamas
lietas. Šāda brīvprātīgo palīdzības sniegšanas sistēma darbojas aptuveni divas
nedēļas un vidēji nedēļas laikā palīdzība tiek sniegta 50 cilvēkiem, sacīja
Moors.
Pašvaldība arī sadarbojas ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienestu, lai preventīvi uz Covid-19 testētu patversmju, pansionātu un citu
sociālo aprūpes namu klientus.
“Piemēram, Rīgas patversmē pagājušajā nedēļā testējām ap 80
cilvēkiem, bet pansionātā “Mežciems” – 90. Mērķis ir pēc iespējas
savlaicīgi un nekavējoties reaģēt, ja kaut kur parādās saslimšanas,”
sacīja Moors.
Savukārt runājot par krīzes pabalstu piešķiršanu, pašvaldības
pārstāvis norādīja, ka šonedēļ izskatīti kopumā 50 pieteikumi pabalstam.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka to automātiski nesaņem visi, kuri piesakās, jo
Rīgas Sociālais dienests rūpīgi izvērtē, vai krīzes situācija tiešām
iestājusies Covid-19 radītās situācijas dēļ un vai cilvēkam tiešām nav iespējas
nodrošināt savas pamatvajadzības ar esošajiem resursiem. Rīgas domes krīzes
apmēra pabalsts ir sākot no 128 eiro, taču katrs iesniegums tiek izvērtēts
individuāli.
Tikmēr Alliks atgādināja, ka valsts ne tikai palīdzēs pašvaldībām
daļēji kompensēt piešķirtos krīzes pabalstus un nodrošinās 50 eiro piemaksu par
katru bērnu ģimenēs, kurām šis pabalsts pienākas, bet arī nodrošinās, ka
trūcīgām un maznodrošinātām personām ir automātiski pagarināts statusa izziņas
derīguma termiņš līdz 31.maijam.
Tāpat uz pusgadu pagarināti izziņu derīguma termiņi personām ar
invaliditāti, tādējādi ļaujiet nezaudēt invaliditātes statusu un no tā
izrietošās sociālās garantijas.
Vēl viņš atgādināja, ka turpmāk bezdarbnieka pabalstu varēs saņemt
arī mikrouzņēmumu īpašnieki, kas palikuši bez apgrozījuma un pašnodarbinātie,
kas palikuši bez ienākumiem. Tāpat bezdarbnieki četrus mēnešus varēs strādāt
algotu darbu, nezaudējot bezdarbnieka pabalstu. Iepriekš šis termiņš bija divi
mēneši.
Valsts nodrošina mērķdotāciju daļējai pašvaldību
izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Saskaņā ar
valdībā pieņemto rīkojumu valsts segs 50% no ģimenei vai personai izmaksātā
pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai
triju mēnešu periodā.
Valdošajā koalīcijā ir arī panākta konceptuāla vienošanās
koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības laikā krīzes un dīkstāves
pabalstu saņēmējiem piešķirt papildu 50 eiro par katru bērnu.
Foto: pixabay.com
