Valdība otrdien pieņēma jauno studiju un studējošo kreditēšanas
modeli, kas paredz atteikšanos no prasības par galvotāju, portfeļgarantijas
finanšu instrumenta ieviešanu un administratīvo procedūru modernizēšanu.
Valdība jau pērn oktobrī konceptuāli atbalstīja
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu izveidot jauno studiju un
studējošo kreditēšanas modeli. Jaunajam studiju un studējošā kredītam
vienkāršotas procedūras tā noformēšanai un saņemšanai, to būs iespēja saņemt
bez otrā galvotāja, kā arī būs iespējams noslēgt kredīta līgumu attālināti.
Turpmāk galvojumu sniegs finanšu institūcija
“Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā un būs vienkāršotas
procedūras, kā rezultātā būs paātrināta kredītu saņemšana. Maksimālais studiju
kredīts būs studiju maksas apmērā. Tāpat jaunais modelis paredz pakalpojuma
digitalizāciju, proti, izmantojot e-parakstu būs iespēja līgumu noslēgt
attālināti.
Vidējā termiņa valsts budžeta projektā
portfeļgarantijas ieviešanai paredzētais finansējums ir 731 250 eiro 2020.gadā,
1 462 500 eiro 2021.gadā un 2 193 750 eiro 2022.gadā. Procentu subsīdijām
2020.gadā paredzētais finansējums ir 73 483 eiro, 141 440 eiro 2021.gadā un 210
503 eiro 2022.gadā.
IZM norāda, ka aizdevumus izsniegs vairākas
kredītiestādes, konkurējot ar pakalpojumu, kā arī to, ka valsts turpinās
subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc
absolvēšanas.
Vienlaikus jaunā kārtība paredz, ka abiem vecākiem 30%
apmērā dzēsīs studējošā kredītu par bērna piedzimšanu vai adopciju. Līdz šim
kredīts tika dzēsts tik vienam no vecākam.
IZM skaidro, ka līdzšinējā sistēma nosaka, ka kredītus
studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā
nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, nepieciešams vēl viens galvotājs, ko
daudziem studentiem ir grūti nodrošināt. Arī valsts galvotā kredīta iegūšana ir
laikietilpīgs process, tāpēc studenti bieži ir spiesti meklēt pagaidu finanšu
risinājumus, kamēr kredīts tiek piešķirts.
Būtisks trūkums esot arī tas, ka studiju kredītam ir
griesti, kas ne vienmēr sedz pilnu studiju maksu.
IZM rīcībā esošie dati liecina, ka studiju vai
studējošā kredītu izmanto aptuveni 10% studentu, kuri mācās maksas studiju
programmās. 2019./2020. akadēmiskajā gadā par studijām kopumā maksāja 59%
studējošo.
“Kaut gan vidējais maksājums par valsts galvotā kredīta
atmaksu pēc studiju beigām ir ļoti demokrātisks – tikai aptuveni 25 eiro
mēnesī, noslēgto kreditēšanas līgumu skaits pēdējos gados samazinās,” pauž
IZM, skaidrojot, ka daudziem studējošiem ir grūti atrast otro galvotāju, tiek
meklēti citi risinājumi, piemēram, savienojot studijas ar pilnas slodzes darbu
vai izmantojot citus aizņēmumus.
Tāpat bankas neesot ieinteresētas piedalīties izsolē
par tiesībām izsniegt studiju kredītus, skaidrojot to ar pārāk lielu
administratīvo slogu.
Lai šīs problēmas risinātu, IZM sadarbībā ar Latvijas
Studentu apvienību, Finanšu ministriju, Studiju un zinātnes administrāciju,
attīstības finanšu institūciju “Altum”, Finanšu nozares asociāciju un
citiem sadarbības partneriem izstrādājusi jaunus noteikumus, kas studiju un studējošā
kredītus padarīs daudz pieejamākus.
Paredzams, ka vidējā termiņa budžetā plānotais
finansējums ļaus gadā izsniegt aptuveni 2000 jaunu kredītu.
Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem,
finanšu institūcija “Altum” aicinās kredītiestādes pieteikties
studiju un studējošo kreditēšanai, sākot no 2020.gada maija. Savukārt pirmos
līgumus ar kredītiestādēm “Altum” plāno noslēgt jau jūnijā.
IZM norāda, ka kredītiestādēm ir jāizveido datu
apmaiņa ar IZM Studējošo un absolventu reģistru. Tas nepieciešams, lai iepriekš
lietotos studējošo sarakstus no augstskolu kredītu komisijām aizvietotu ar
elektronisko saziņu.
Sagaidāms, ka studiju un studējošo kredīti būs
pieejami sākot ar augustu studijām šā gada rudens semestrī.
Savukārt tiem jauniešiem, kas rudenī plāno studijas
ārzemēs, ieteicams jau savlaicīgi interesēties par iespējām attiecīgajā valstī
saņemt kredītu studijām, jo no valsts budžeta turpmāk tiks garantēti kredīti
tikai studijām Latvijā, informē IZM.
Valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre informēja,
ka jaunais modelis novērsīs nepilnības, kas bija līdzšinējā studiju un
studējošo kreditēšanas modelī. Tāpat viņa norādīja, ka patlaban plānots, ka
viena kredīta limits varētu būt 6500 eiro.
Vienlaikus ministre minēja, ka šobrīd nav rasts
risinājums, ja studējošais ņem kredītu studijām ārzemēs, jo pieņemtais
kredītmehānisms ir balstīts uz studējošo Latvijā atbalstu. Taču ministre
norādīja, ka IZM plāno gatavot grozījumus un vēl papildināt pieņemto
kreditēšanas modeli.
IZM pieņem, ka pieprasījums pēc kredītiem pieaugs līdz
30%, jo daļa studentu to nevarēja saņemt galvotāja trūkuma dēļ vai tādēļ vispār
nepieteicās kredītam. Līdz ar to 2020.gada rudenī, kad programma sāks darboties
pilnā apmērā un būs redzams faktiskais pieprasījums, būs iespējams precīzāk
novērtēt nepieciešamo finansējumu programmas ieviešanai.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) 2018.gada
jūlijā vērsās IZM, informējot, ka divas 2018 gadā rīkotās izsoles par tiesībām
veikt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts
vārdā sniegtu galvojumu noslēdzās bez rezultāta, jo kredītiestādēm nav bijusi
interese piedalīties studiju un studējošo kreditēšanā pašreizējā modeļa
ietvaros.
Kopš 2010.gada FM rīkotajās izsolēs par tiesībām veikt
studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalījās
tikai viena kredītiestāde – AS “SEB banka”, kas liecināja par
kredītiestāžu intereses trūkumu par šo kreditēšanas modeli un nepieciešamību
risināt jautājumu par studējošo kreditēšanas modeļa maiņu, teikts ziņojumā.
IZM 2018.gada septembrī izveidoja darba grupu jaunā
kreditēšanas modeļa izstrādei, kurā tika iekļauti Latvijas Studentu apvienības,
FM, Valsts kases, Studiju un zinātnes administrācijas, Finanšu nozares
asociācijas un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” pārstāvji.
Latvijas Studentu apvienība iepriekš uzsvērusi, ka
atcelta otrā galvotāja prasība un pilnībā valsts galvots studiju un studējošā
kredīts nodrošinātu iespēju studēt ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa.
Foto: pixabay.com
