Saeimas deputātu vairākums šodien noraidīja opozīcijas politiķu
priekšlikumu ļaut dīkstāves pabalstus saņemt vairākās darba vietās.
Opozīcijas parlamentārieši bija iesnieguši
priekšlikumus likumam “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un
pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, rosinot tajā
noteikt, ka dīkstāves pabalstu darbinieks var saņemt vairākās darba vietās,
nepārsniedzot kopējo noteikto dīkstāves pabalsta summu.
Deputāte Linda Liepiņa pauda, ka esošais regulējums
par dīkstāves pabalsta aprēķinu ir ļoti netaisnīgs attiecībā pret tiem, kuri
strādā vairākās darba vietās.
“Ja cilvēks strādājis vairākās darba vietās, viņš
nevar pretendēt uz maksimālo atbalsta summu. Iespējams, šis ir viens no
iemesliem, kāpēc pabalsta summa patlaban ir maza. Tas ar steigu jāmaina. Viņi
ir maksājuši nodokļus no algām, bet mēs limitējam pabalsta apjomu. Jūs runājat
par taisnīguma principiem nodokļu reformā, bet jūs aizmirstat par taisnīgumu
tagad, kad cilvēkiem ļoti ir nepieciešama palīdzība,” teica Liepiņa.
Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko pastāstīja par kādu
situāciju, kur kādai ārstei-fizioterapeitei bija jāslēdz sava prakse, jo
ārkārtējās situācijas laikā nebija akūtu pacientu. Deputāte pastāstīja, ka
ārstei tika atteikts pabalsts, jo viņai ir vēl viens neliels darbs par 200 eiro
citā vietā.
“Par prakses slēgšanu viņai nemaksā, viņai ir
hipotekārais kredīts, izmaksas ar praksi. Ko darīt cilvēkam? Vai tiešām cilvēks
ir pelnījis dzīvot par 200 eiro?” retoriski vaicāja politiķe.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, ja
cilvēks ir izvēlējies strādāt vairākās darba vietās, tad tas parasti nav no
labas dzīves.
“Patlaban lielā mērā šādi cilvēki, kuri strādāja
vairākās darba vietās, lai savilktu galus, ir atstāti novārtā. Ja valsts ir
noteikusi, ka pabalsts nevar pārsniegt 700 eiro, tad pie tā jāpieturas, bet
jādod iespēja to saņemt par visām darba vietām,” teica politiķe.
Viņa tāpat uzsvēra, ka Valsts ieņēmuma dienestā (VID)
iepriekš skaidroja, ka tas būtu īstenojami, tomēr tas būtu administratīvi
sarežģītāk. VID arī teica, ka, lai to izdarītu, jāgroza divi Ministru kabineta
noteikumi.
“Ja mēs nevaram izgrozīt divus noteikumus, mums
te nav vietas,” teica Reizniece-Ozola.
Minēto priekšlikumu Saeimas deputātu vairākums
noraidīja.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās
slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz
šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas
uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa
(IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada
līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem,
var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz
šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves
pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, valsts radīto dīkstāves pabalstu
nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to
kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības
atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija
“Altum”.
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā,
Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto
negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā
atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
Reirs gan šonedēļ arī norādīja, ka ir iespējams meklēt
risinājumu, lai dīkstāves pabalstu varētu maksāt par darbu vairākās darba
vietās, pabalsta kopējai summa nepārsniedzot 700 eiro.
Foto: pixabay.com
