Saeima
ceturtdien, 23.aprīlī, ārkārtas sēdē pieņēma grozījumus likumā par valsts
apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar
Covid-19 izplatību, kas paredz īstenot vēl vairākus papildu atbalsta pasākumus,
informē Saeimas Preses dienests.
Likuma
izmaiņas noteic, ka izdevumi, kas radušies, sniedzot sociālo atbalstu, tiek
atzīti par uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksām un tos neapliek ar uzņēmumu
ienākuma nodokli. Tādējādi tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri ārkārtējās situācijas
laikā aktīvi iesaistās sociālā atbalsta sniegšanā, piemēram, datoru un citu
viedierīču nodrošināšanā skolām, dezinfekcijas līdzekļu nodošanā medicīnas
iestādēm, pusdienu un kafijas nodrošināšanā mediķiem.
Atbalstu
uzņēmumiem plānots īstenot līdz šī gada beigām ar nosacījumu, ka dāvinājuma
saņēmējs un atbalsta sniedzējs nav saistītas personas un par sniegto atbalstu
ir publiski darīts zināms sabiedrībai – informācija sniegta radio vai
televīzijas pārraidēs, izvietota uzņēmuma mājaslapā. Uzņēmumam informācija par
dāvinājuma saņēmēju un atbalsta summu būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā
(VID) kopā ar pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.
Ņemot vērā situācijas, kad Covid-19 uzliesmojuma
izplatības ierobežošanai nepieciešams arī citu institūciju atbalsts, piemēram,
iekšlietu struktūru palīdzība mediķiem karantīnas pasākumu veikšanā, noteikts, ka
publiskas personas mantu var nodot epidemioloģiskās drošības pasākumos
iesaistītajai institūcijai bezatlīdzības lietošanā. Noteiktu publiskas personas
mantu, proti, individuālās aizsardzības līdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus,
arī varēs nodot bezatlīdzības īpašumā.
Ar
grozījumiem noteikts, ka VID atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu var
apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts – pašnodarbinātā persona vai
darba devējs, nevis darbinieks.
Šāda
kārtība paredzēta, lai ierobežotu personu loku, kuri ir tiesīgi apstrīdēt VID lēmumu, un samērot VID
administratīvo slogu, jo nebūs jāizskata formāli vai nepamatoti trešo personu –
darbinieku – apstrīdēšanas iesniegumi, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumu
autori norādījuši, ka darba ņēmējs savu interešu aizsardzību var īstenot,
vēršoties pie sava darba devēja, kas ir administratīvā akta adresāts.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju
un noteiktos personu pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumus, kas apgrūtina
kopsapulču organizēšanu, noteikts, ka sociālie uzņēmumi un sabiedriskā labuma
organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski
privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un
konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada
31.jūlijam.
Grozījumi arī noteic, ka pašvaldību
kapitālsabiedrības, kuru apgrozījums Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ir
samazinājies par 50 procentiem, var saņemt valsts budžeta aizdevumu uzņēmuma
pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu tā uzturēšanas izdevumu
finansējumu.
Noteikts arī, ka pašvaldība, lai atbalstītu
sabiedriskās organizācijas un uzņēmējus, var lemt par atlaides piemērošanu
pašvaldību telpu nomai vai arī atbrīvot no nomas maksas. Šādos gadījumos
pašvaldības izmaksas nav plānots kompensēt no valsts budžeta.
Tāpat likuma grozījumi noteic, ka izsludinātās
ārkārtējās situācijas laikā valsts iestādēm un pašvaldībām ir tiesības saglabāt
finansējumu sabiedriskajām organizācijām par iepriekš noslēgtajos sadarbības
līgumos paredzēto pakalpojumu sniegšanu. Plānots arī, ka līgumus varēs grozīt,
tos pielāgojot pašreizējai situācijai un ļaujot izmaksāt darbiniekiem
atalgojumu, nevis projektus pārtraukt vai iesaldēt, teikts likumprojekta
anotācijā.
Savukārt, lai atbalstītu komercpārvadājumu
uzņēmumus, grozījumi paredz, ka kravas pārvadājumu transportlīdzekļiem, kuri
ārkārtējās situācijas laikā netiek izmantoti, varēs pārtraukt transportlīdzekļa
reģistrāciju uz laiku, nenododot numura zīmes, un pirms termiņa izbeigt
obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises darbību. Tas mazinātu
pārvadātāju administratīvos izdevumus par transportlīdzekļiem, kas atrodas
dīkstāvē, tostarp par numura zīmju nogādāšanu atpakaļ transportlīdzekļa
atrašanās vietā, teikts grozījumu anotācijā.
Vēl grozījumi paredz izveidot alternatīvo
ieguldījumu fondu, kurā plānots ieguldīt ne tikai publiskos, bet piesaistīt arī
privātos līdzekļus, tādējādi sniedzot atbalstu uzņēmējiem, piemēram, ieguldot
uzņēmuma kapitālā. Fondu pārvaldīs attīstības finanšu institūcija “Altum”.
Ar likuma grozījumiem līdz 30.aprīlim pagarināts
Latvijas Stabilitātes programmas 2020.-2023.gadam iesniegšanas termiņš, ņemot
vērā nepieciešamību atjaunot šī gada februārī izstrādāto makroekonomiskās
attīstības scenāriju saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Līdz šim programma
Saeimā bija jāiesniedz līdz katra gada 15.aprīlim.
Likuma
grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Foto: no arhīva
