Lai veicinātu ekonomikas atlabšanu Covid-19 radītās krīzes
apstākļos, ceļu infrastruktūras projektiem piešķirs līdz 75 miljoniem eiro,
šodien vienojās valdība.
No valsts budžeta programmas “Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem” Satiksmes ministrijai (SM) tiks piešķirts
finansējums, kas nepārsniedz 75 miljonus eiro, projektu īstenošanai autoceļu
jomā. SM uzdots sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par
minēto līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram, ņemot
vērā iepirkuma rezultātus).
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece
komunikācijas jautājumos Ilze Salna aģentūru LETA informēja, ka par valdības šodien
piešķirtajiem papildu līdzekļiem 75 miljonu eiro apjomā plānots veikt seguma
atjaunošanu uz valsts galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem
aptuveni 500 kilometru garumā un vairāku tiltu remontu.
Linkaits pauda, ka krīzes apstākļos ieguldījumi ceļu
infrastruktūrā ir īpaši nepieciešams un tālredzīgs lēmums. “Publiskās
infrastruktūras attīstības projekti stimulē valsts ekonomiku, nodrošina darba
vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā. Turklāt papildu finansējums, lai
atjaunotu un pārbūvētu sliktā stāvoklī esošos autoceļu posmus un tiltus, gan
uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, gan pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbību
būvniecībā un ar to saistītajās nozarēs, radot papildu ieņēmumus un saglabājot
darbavietas,” norādīja ministrs.
Linkaits pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja,
ka SM savlaikus atlasīti projekti, kas jau bija ministrijas pasūtījumu
portfelī, vērtējot gan ceļu tehnisko stāvokli, gan satiksmes intensitāti.
Atlasīti kopumā ir 50 projekti, kas ietver gan
galvenos un vietējos ceļus, gan tiltu remontdarbus, gan projektus ceļu drošības
uzlabošanai. “Cerams, ka gada laikā šos projektus varēsim īstenot,”
teica Linkaits.
Viņš arī pastāstīja, ka vismaz desmit no šiem
projektiem būs noderīgi novadu un reģionu sadarbības veicināšanai
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Mazajos projektos darbi sāksies
jūlijā, savukārt par lielākajiem projektiem tiks organizēti iepirkumi un
iecerēts, ka darbi sāksies augustā, teica ministrs.
Aptuveni 50 ceļu remontu projekti tiks izvēlēti,
vadoties pēc tehniskā stāvokļa un satiksmes intensitātes kritērija. Satiksmes
ministrija pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu sagatavos atbilstoši iepirkumu
rezultātiem.
Salna skaidroja, ka kopējais finansējuma deficīts ceļu
jomā lēšams ap četriem miljardiem eiro. Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu
atjaunošanai piešķirts finansējums vairāk nekā 255 miljonu eiro apjomā.
Papildus saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus
palielināt īstenojamo projektu skaitu un remontēto autoceļu kopgarumu.
SM skaidro, ka, ņemot vērā ārkārtējo situāciju valstī,
ir svarīgi nepieļaut ekonomikas atdzišanu un stimulēt ekonomikas izaugsmi un
uzņēmējdarbību. Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi
pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības
projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu
saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts
budžetā.
Turklāt 2020.gadā Eiropas Savienības (ES) fondu
piešķirtais finansējums valsts autoceļiem ir samazinājies par 60,9 miljoniem
eiro jeb par 72,4%, salīdzinot ar 2019.gadu.
SM norāda, ka valsts autoceļu un satiksmes drošības
infrastruktūras attīstības investīciju projekti būs būtisks pamats kopējai
Latvijas ekonomikas atveseļošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tie kalpos
kā veiksmīgs ekonomikas stimulēšanas risinājums, jo būvniecības nozare rada
papildu pievienoto vērtību saistītām projektēšanas, būvmateriālu ražošanas un
pakalpojumu nozarēm, kas šobrīd arī ir skartas. Ir iespēja būvniecības nozarē
piesaistīt papildu darba spēku no krīzes skartām nozarēm.
Valsts autoceļu projektu īstenošana notiek visā
Latvijas teritorijā uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem. Ir
svarīgi sekmēt ekonomisko attīstību, nodrošināt nozares reģionālo tvērumu,
iesaistot vietējos komersantus.
Tāpat SM skaidro, ka valsts autoceļu stāvoklis šobrīd
ir kritiskā stāvoklī. 2019.gadā kopumā par sliktu un ļoti sliktu uzskatāmi 37%
autoceļu ar asfalta segumu un 51% ar grants segumu.
LETA jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam
Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras
laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu un aizliegumu.
Foto: no arhīva
