Latvijas veselības aprūpes darbinieku un
pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā
atsākt sarunas par iepriekš piesolītā finansējuma piešķiršanu pedagogu un
mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados, liecina
augstākajām amatpersonām veltītā pedagogu un mediķu vēstule.
Atklāto vēstuli parakstījusi Latvijas Ārstu biedrības
prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze
Ortveina, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis
Rācenis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības
priekšsēdētāja Inga Vanaga, kā arī Latvijas izglītības vadītāju asociācijas
priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns.
Biedrības norāda, ka ikdienā un ārkārtējās situācijas
laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus,
tāpēc aicina arī politiķus tikpat atbildīgi veikt savus pienākumus, izpildot
Latvijā spēkā esošus likums.
Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes
sistēmai draud sabrukums, uzskata vēstules autori. “Šī gada notikumi
parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks –
nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas,”
uzsvērts vēstulē.
Arodbiedrību ieskatā, nepieciešama steidzama visu
iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt
ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto
nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām.
Tās jau tuvākajā laikā cer sagaidīt uzaicinājumu tikties
un strādāt kopā.
Atklātajā vēstulē arodbiedrības apgalvo, ka šogad
4.maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai
“reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas
tautas svētku dienu”.
Vēstules autori norāda, ka valsts neatkarības
atjaunošanas gadskārtai vajadzētu būt “dienai, kurā katra Latvijas ģimene,
katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns,
ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība,” tomēr
arī šogad “daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem
nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij”.
Pedagogi un mediķi uzsver, ka realitāte ir
“skaudra un ciniska”. “Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta
cīņā ar Covid-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un
skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas,
politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet
pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai,
nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta,” teikts vēstulē.
Arodbiedrības ir pateicīgas iedzīvotājiem par
atbalstu, tomēr uzskata, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no
saviem privātajiem līdzekļiem “jālabo viņu pieļautās kļūdas”.
Tāpat medicīnas darbinieki atgādināja, ka aizvien
atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet, vērtējot jau šobrīd
valsts pārvaldē notiekošo, “kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta
veselības aprūpes profesionāļu saime”, mediķiem saglabājas bažas par
lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.
“Vienlaikus citā, politiķu radītā, realitātē
notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai
nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez
kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” vēsta pedagogi
un mediķi, atzīmējot, ka sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās
“dzīrēs” tiek iedalīta vien vērotāja loma.
“Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un
atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības
un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un
iekļaujošāku izglītību, kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu
veselības aprūpi,” uzsvērts pedagogu un mediķu atklātajā vēstulē.
Jau ziņots, ka Izglītības likums un Ministru kabineta
noteikumi paredz, ka no šī gada septembra pedagogu zemākās darba algas likmei
jāpieaug no 750 līdz 790 eiro. Atalgojuma paaugstinājums paredzēts arī
augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem.
Pērn Saeima pērn 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma
2020.gada valsts budžetu, medicīnas darbinieku atalgojuma celšanai papildus
piešķirot aptuveni 60 miljonus eiro.
2018.gadā Saeimā pieņemtais lēmums mediķu algu
celšanai 2020.gadā paredzēja 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas
ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai, atzīstot, ka šāda likuma
pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām
izdevās rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.
Sākotnēji mediķu algām tika plānots piešķirt 42
miljonus eiro, tomēr, reaģējot uz nozares augošo neapmierinātību, tika pieņemts
lēmums pārskatīt iepriekš atbalstītās prioritātes. Pārskatot prioritātes, kā
arī aktualizējot valsts uzņēmumu un centrālās bankas peļņu, izdevies rast vēl
18 miljonus eiro, tādējādi kopumā mediķu algām šogad nodrošinot aptuveni 60
miljonus eiro.
Arī iepriekš rīkotā mediķu protesta akcija “Viena
diena bez ārstniecības personāla” nenesa vēlamos rezultātus, un lai gan
akcijā piedalījās aptuveni 4000 medicīnas darbinieku, studentu un iedzīvotāju,
joprojām netika panākta garantija par atalgojuma prasību izpildi. Mediķi
joprojām turpināja protestēt un visā Latvijā aizvadītajā gadā rīkoja akciju
“Nolaid karogu, iededz sveci!” – no 8.novembra līdz 13.novembrim
lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī
pusmastā nolaižot valsts karogu.
Tāpat līdztekus protesta akcijai Centrālajā vēlēšanu
komisijā tika iesniegts Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības ierosinājums rīkot parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par
priekšlaicīgu Saeimas atlaišanu.
Foto: no arhīva
