Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrasts neskarts kultūrslānis
ar zemgaļu laika senlietām pat no 13. un 14.gadsimta, aģentūru LETA informēja
būvniecības uzņēmuma AS “RERE Grupa” komunikācijas konsultante Lāsma
Sīle.
Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās pašlaik notiek
būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa
laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies
multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.
Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās
izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot
būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas
atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta.
Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši,
piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles,
sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga,
smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu
rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar
Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un
Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264)
feniņu.
Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā
tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās,
norāda, ka seno zemgaļu pils atrašanas vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī
Livonijas ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas.
“Tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar
arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā.
Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz trīs metru biezumā.
Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19.gadsimta beigās
bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā
neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums,” uzskata Tomašūns.
Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, iegūta
jauna informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Dobeles
Livonijas laika pils celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības
muzejā un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti
apskatei pils muzeja ekspozīcijā, norāda arheologs.
Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad
Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17.gadsimta kapela iepriekšējās
Livonijas ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un
atradumi bija datējami, sākot ar 16.gadsimtu. To arheologi secinājuši, izsmeļot
būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei.
Pētnieki uzskata, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē
ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas
ordeņa laikā būvēti mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka
krustneši cēla mūra pili pēc 1335.gada. Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij
blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinās arī zemgaļi, skaidro
Tomašūns.
“Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā
pagaidām mums nezināmā gadā 14.gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un
tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali,” piebilda arheologs.
Tomašūns skaidroja, ka, iespējams, ne visi zemgaļi
pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290.gadā. “Varbūt
14.gadsimta notikušais ugunsgrēks tolaik nesen celtajā Livonijas ordeņa pilī ir
saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem Lietuvas un Livonijas ordeņa
sirojumu karagājienu laikā. Zināms, ka 1345.gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti
iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas
pili, bet 1346.gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika
uzbrukums arī Dobelei,” pieļāva arheologs.
Būvkompānija sola, ka vērienīgas rekonstrukcijas gaitā
Livonijas ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā,
iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta
daļā. Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic
pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”. Projektu izstrādājis SIA
“Konvents” un SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”,
projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA
“RS Būvnieks”.
Jau vēstīts, ka 2018.gadā novada vadība parakstījusi
līgumu ar SIA “RERE Meistari 1”, kas veiks pils kapelas mūru
konservāciju un pārbūvi.
Kopējās projekta izmaksas ir 2 193 308 eiro. Daļu no
tiem līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un valsts, bet
pašvaldība līdzfinansējuma nodrošināšanai ņēmusi aizņēmumu Valsts kasē.
Tāpat ziņots, ka trīs Zemgales pašvaldības – Jelgava,
Dobeles un Bauskas novadi -, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, īsteno kopīgu
kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu “Nozīmīga
kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma
piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”.
Foto: publicitātes
