Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija šodien
izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas
likumprojektu.
Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119
pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada vidū līdz ar
pašvaldību vēlēšanu procesu.
Opozīcijas
deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka nav pieņemama ATR likumprojekta
izskatīšana attālināti, jo līdz ar to nenotiek atbilstošas debates. Politiķis
šajā jautājumā ir vērsies ar iesniegumu Eiropas Komisijā.
Gan Valainis, gan opozīcijas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S)
norādīja, ka likumprojekts būtu jāskata, kad Saeima atkal varēs klātienē
pulcēties sēžu zālē. Valainis norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienības
frakcijas ieskatā, lai būtu iespējams likumprojektu skatīt nevis attālināti,
bet ar atbilstošām debatēm, tas būtu jāskata pēc 9.jūnija, līdz kuram ir
pagarināta ārkārtējā situācija.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, likumprojekts
noteic administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību
izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas
nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to
uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Likumprojekts noteic, ka Latvijas iedala valstspilsētu pašvaldību
teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas
iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un
novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.
Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās
vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots
iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.
Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu iegūs
Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no
2022.gada 1.jūlija.
Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un
kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un
pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei,
Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK)
jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā
būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves
telpas ilgtspējīgas attīstības plāns.
Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts
izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos
reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā,
kas MK būs jāizstrādā līdz 2021.gada 1.janvārim un jāiesniedz izskatīšanai
Saeimā.
Likumprojekts noteic, ka MK būs jāsniedz Saeimai ikgadējs ziņojums
par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās un to teritoriālā
dalījuma vienībās, tostarp vērtējot administratīvi teritoriālās reformas
ieguvumus un zaudējumus.
Paredzēts, ka 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu
komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās
pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu
bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto
līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību
pārņēmēja.
Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijai līdz šī gada 30.septembrim izstrādāt metodiku
pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
Paredzēts, ka valstspilsētas statuss tiks piešķirts Rīgai,
Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Jelgavai, Ventspilij, Valmierai,
Jēkabpilij un Ogrei. Iepriekš otrajā lasījumā šīs pilsētas tika nodēvētas par
lielajām pilsētām. Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Artūrs
Toms Plešs (AP), likumprojekta tabulā, ko skatīs Saeima, būs priekšlikums, kas
paredzēs šīs pilsētas nodēvēt par valstspilsētām. Ja Saeima noraidīs šo
priekšlikumu, tad šo pilsētas statuss būs lielās pilsētas.
Sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu – republikas pilsēta – bija
paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai. Tomēr
tagad nolemts šādu augstāku statusu piešķir desmit iepriekš minētajām pilsētām.
Pretēji otrā lasījuma redakcijai, atbalstīts deputāta Viktora
Valaiņa (ZZS) priekšlikums, kas paredz Ventspili neapvienot
ar Ventspils novadu un Jelgavu neapvienot ar Jelgavas novadu.
Līdz ar to, veicot ATR, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads
katra būs atsevišķa pašvaldība. Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs
iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.
Komisija šodien nolēma nepārbalsot iepriekš atbalstīto lēmumu, ka
otrajā lasījumā atbalstītajam Ulbrokas novadam tiek mainīts nosaukums uz Ropažu
novadu. Tāpat kā citos jautājumos, arī šajā gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
Šodien nolemts arī Daugavpils novadu pārdēvēt par Augšdaugavas novadu.
Likumprojekts arī paredz, ka Varakļānu novads tiks iekļauts
topošajā Madonas novadā. Iepriekš bija diskusija, vai Varakļānu novadam
vajadzētu būt topošajā Madonas vai topošajā Rēzeknes novadā.
Kā pastāstīja Plešs, komisija trīs lasījumos pie likumprojekta ir
strādājusi vairāk nekā 120 stundas, kopā izskatot vairāk nekā 800
priekšlikumus.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.
Foto: no arhīva
