Saeimas vairākums šodien atbalstīja priekšlikumu likuma
grozījumiem, kas paredz pienākumu izglītības iestādei veikt speciālo vajadzību
izvērtējumu katram izglītojamam un nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus.
Priekšlikumus grozījumiem Vispārējās izglītības likumā
bija iesniegusi deputāte Marija Golubeva (AP).
Viņa piedāvāja noteikt, ka izglītības iestāde veic
speciālo vajadzību izvērtējumu katram izglītojamam, kas sāk obligāto izglītību
izglītības iestādes īstenotajā pirmskolas izglītības programmā, ņemot vērā
Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas
metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību
satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām.
Minēto priekšlikumu Saeimas deputātu vairākums
atbalstīja.
Kā aģentūru LETA informēja “Attīstībai/Par!”
pārstāve Lāsma Bindere, speciālo vajadzību izvērtējuma mērķis ir palīdzēt
pedagogiem saprast, kuram bērnam, iespējams, nepieciešams nodrošināt papildus
aktivitātes vai nodarbības, kas viņam palīdzētu labāk uztvert mācību vielu.
Atbalstītais Golubevas priekšlikums ļaušot saprast, kuram nepieciešama
speciālistu, piemēram, logopēdu, psihologu u.c. palīdzība.
“Laikus nesaņemot nepieciešamo atbalstu, pastāv
iespēja, ka bērns atpaliks mācībās, kas pamazām var novest pie dažādiem
kompleksiem, morālām traumām vai pat izolācijas no sabiedrības,” skaidro
deputāte.
Kā informēja AP, Saeimas šodien atbalstītie grozījumi
arī paredz, ka pirmsskolu audzēkņi un viņu vecāki var rēķināties, ka turpmāk
bērni bērnudārzos saņems daudz plašāku individuālo atbalstu latviešu valodas
apguvei.
Arī šo priekšlikumu virzīja vairāki AP deputāti,
tostarp deputāte Golubeva, kura skaidro, ka gan atbalsts latviešu valodas
apguvei, gan speciālo vajadzību izvērtējums ir divi būtiski soļi ceļā uz
patiesi iekļaujošu izglītības sistēmu Latvijā.
“Katrs bērns ir pelnījis individuālu pieeju un
katram no viņiem ir savas atšķirīgas vajadzības. Tās apzinot, varam palīdzēt
bērnam mācībās sasniegt daudz augstākus rezultātus. Tikai iekļaujoša izglītība
mūs aizvedīs arī uz labu izglītību,” pauž parlamentāriete.
Pirmsskolas izglītības iestādēm būs jānodrošina
atbalsts latviešu valodas apguvei visiem bērniem, kuriem tas nepieciešams, tai
skaitā bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
Pirmsskolas izglītības iestādēs atbalsts latviešu
valodas apguvei nepieciešams, lai bērni, kuriem latviešu valoda nav dzimtā,
apgūstot mācības, justos droši. Ir ļoti būtiski, ka valsts nodrošina visiem
bērniem vienādas iespējas iegūt labu izglītību. “Valstij visiem bērniem
jānodrošina līdzvērtīgi apstākļi sava maksimālā potenciāla sasniegšanai. Mums
ir jāatbalsta visu bērnu tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību,” uzsver
Golubeva.
Saeima šodien noraidīja priekšlikumu ar likumu
noteikt, ka bērniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, bet viņi mācās latviešu
valodas programmā, tiek dota atļauja pēc vecāku izvēles dažas nodarbības apgūt
dzimtajā valodā.
Tomēr Saeimas deputāte Inese Voika (AP) norāda, ka
attiecībā par iespēju mācīties citās valodās, ir svarīgs vārds “var”.
“Bērnudārzi var piedāvāt šādas programmas, bet tā nekādā veidā nebūtu
obligāta prasība. Mēs redzam, ka šāda iespēja pozitīvi ietekmētu visiem kopīgās
latviešu valodas apgūšanu. Latvija kopš tās dibināšanas ir bijusi atbalstoša
mazākutautībām un tādai tai jābūt arī turpmāk,” pauž Voika.
Foto: no arhīva
