Šodien Latvijā oficiāli sākas peldsezona, kas ilgs četrus mēnešus
– līdz 15.septembrim, aģentūru LETA informēja Veselības inspekcijā (VI).
Lai peldēšanās būtu droša, VI mājaslapā ir pieejama
informācija par oficiālajām peldvietām, kas šajā sezonā ir 56. Šā gada
peldsezonā Kovšu ezera peldvieta uz pludmales rekonstrukcijas laiku ir slēgta.
VI norāda, ka arī daļu no Latvijas neoficiālajām
peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, atbilstoši apsaimnieko,
labiekārto un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām
peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens
kvalitātes pārbaudes.
VI katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu
ūdens analīžu rezultātus un savā mājaslapā atbilstoši teritoriālajam
iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju
rezultātus un slēdzienu par atļauju peldēties. Dati tiek aktualizēti operatīvi
pēc ūdens analīžu rezultātu saņemšanas inspekcijā.
Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās
speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no šodienas līdz 15.septembrim,
ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai
oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas
prasības.
Pēc VI paustā, inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens
kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā.
Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji – fekālā piesārņojuma
indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu
uzmanību inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un
naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam. Par
izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī
sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.
Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās,
ka ūdens neatbilst prasībām, VI noteiks peldēšanās ierobežojumus, proti,
ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt
attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām, tostarp maziem bērniem, vecākiem
cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir
novājināta.
Dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem
piesardzības pasākumiem. Sākot peldsezonu, peldēšanas laikam ūdenstilpē
vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku
laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un
nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē,
ūdenī ir jāiet lēnām.
VI uzsver, ka peldēties ir jāpārtrauc, parādoties
pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās jāizvērtē veselības stāvoklis
un peldētprasme, jāizvairās no alkohola lietošanas un pārgalvīgas rīcības
ūdenstilpēs.
Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un
civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims šonedēļ
atgādināja, ka oficiālās peldsezonas laikā glābšanas stacijās atpūtnieku
drošību uz ūdeņiem uzrauga glābēji.
Skrims uzsvēra, ka Latvijā gadā vidēji noslīkst 120
cilvēki, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Pērn
Latvijā noslīka 96 cilvēki, taču šogad no ūdenstilpnēm izcelts jau 31 slīkonis.
Viņš aicināja vecākus ar bērniem pārrunāt visus drošas
peldēšanās priekšnosacījumus. Peldēt vienmēr jāiet kopā ar kādu citu cilvēku,
lai nelaimes gadījumā būtu kāds, kurš palīdz izglābties, izsauc glābējus. Tāpat
speciālists aicināja vecākus skaidrot un ar savu piemēru rādīt, ka jāpeldas
oficiālās peldvietās, kur ir maksimāli samazināti riski. Nekādā gadījumā
nedrīkst peldēties nezināmās, aizaugušās un dziļās peldvietās, ostu
teritorijās, kur nav droši.
Skrims īpaši uzsvēra, ka, dodoties uz laukiem, kur ir
piemājas dīķi, bērniem jāizskaidro, ka viņi vieni nedrīkst uz tiem
doties.
“Droši peldēties ir tur, kur cilvēks var ar kājām
nostāties uz ūdenstilpnes pamata. Līdzko cilvēks nevar ar kājām aizsniegt
pamatni, sākas panika, kas nereti izraisa slīkšanu,” skaidroja Skrims.
Vecākiem īpaša vērība jāveltī tam, lai, atpūšoties pie
ūdens, vējš neaizpūstu un straume neaiznestu bērnu rotaļlietas, kurām bērni
peld pakaļ. Bērniem raksturīgs, ka, satverot rotaļlietas, viņi atpakaļ peld pa
to pašu trajektoriju pa kuru peldēja uz priekšu, tādējādi, peldot pret straumi
viņiem pietrūkst spēka un pastāv risks noslīkt, norādīja glābējs.
Viņš brīdināja arī par aizmigšanas riskiem uz
peldierīcēm, kad cilvēki zaudē modrību, un vējš peldierīci iepūš dziļi
jūrā.
Skrims aktualizēja arī jautājumu par vecāku nevērību
pret saviem bērniem atpūtas laikā. Gada siltajā periodā vai ik dienu glābējiem
nākas meklēt vecākus trijiem līdz četriem bērniem, kuri ir noklīduši no
vecākiem. “Piemēram, vecāki atved bērnus uz Lucavsalu iepretim glābšanas
stacijai atstāj vienus, un paši aiziet uz “Rīga Plaza” iepirkties. Tā
rīkoties nedrīkst,” uzsvēra Skrims.
Viņš aicināja vecākus bērniem iemācīt no galvas vecāku
tālruņa numuru, kamēr jaunākiem bērniem numuru var uzrakstīt uz rokas, lai
glābēji ārkārtas situācijā varētu sazināties ar vecākiem.
Skrims informēja, ka oficiālajās peldvietās ir
izvietotas arī bojas, kas paredzētas bērnu drošībai. Bērniem nevajadzētu doties
ūdenī dziļāk par 50 centimetriem, jo ejot dziļāk slīkšana var notikt ļoti
strauji.
Glābējs atgādināja, ka ūdenī nedrīkst lēkt, jo īpaši,
ja peldvieta ir nezināma, strauji ieskriet, bet ir jāiet pakāpeniski, lai
ķermenis pierod pie temperatūras izmaiņām, tāpat nedrīkst iet, ja cilvēks ir
sakarsis, reibumā. Tuviniekus vienmēr ir labi pabrīdināt kur un ar ko kopā
dodas peldēties.
Foto: no arhīva
