“Izlasījām Jelgavas Izglītības pārvaldes un
Kristīnes Langenfeldes publicētos datus par privātajām pirmsskolas izglītības
iestādēm un pārsteigumā iepletām acis – dati daudzviet nav pareizi un nav arī
precīzi aptaujāti. Šīsdienas situācija tiek pasniegta, balstoties uz izmaksu
tāmēm, kuras veidotas pēc pagājušā gada izdevumiem. Nav saprotams, pēc kādiem
cipariem radušās ailes, kurās noteikts, kādam būtu jābūt vecāku līdzmaksājumam
katrā privātajā pirmsskolas izglītības iestādē,” ar savu viedokli “Ziņās”
vērsās Jelgavas privātās pirmsskolas iestādes “Mācos mācīties” dibinātāja Baiba
Blomniece-Jurāne un privātskolas “Punktiņš” vadītāja Linda Ozola.
Viņas piebilst: “Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 709
nosaka metodiku, kā var aprēķināt viena audzēkņa izglītošanas izdevumus, bet
privātās izglītības iestādes saimniecisko un ekonomisko darbību pārzina, regulē
un vada pats uzņēmējs, ne Jelgavas Izglītības pārvalde, kura šajā rakstā kā
padomju laikos pretendē uz vadošo lomu uzņēmuma darbībā. Interesantas pārdomas
rada arī rakstā izteiktās šaubas par to, vai piešķirtie līdzekļi tiek virzīti
izglītības pakalpojuma kvalitātes celšanai, vai un cik katrs privātais uzņēmējs
iegulda pedagogu tālākizglītībā, infrastruktūrā. Uz kādu faktu pamata radušies
šie izteikumi? Raksts rāda Jelgavas Izglītības pārvaldes nelabvēlību pret
privātajām izglītības iestādēm, tajā pašā laikā nespējot nodrošināt pietiekami
daudz vietu pašvaldības bērnudārzos, nav pārliecības, ka vecāki no privātajiem
bērnudārziem pāries uz pašvaldības bērnudārziem.”
Vēlas
izpratni un sadarbību
Telefonsarunā ar “Ziņām” B.Blomniece-Jurāne atzīst, ka viņai
pirms šīs informācijas publicēšanas pietrūcis sadarbības ar Jelgavas
pašvaldību, sarunu un diskusiju, lai varētu saprast, kas tieši pašvaldību
neapmierina, pirms tā izsaka apgalvojumus. Pēc raksta izlasīšanas, zvanot uz
pašvaldību, iestādes īpašniecei sacīts, ka tie esot tikai skaitļi, taču,
viņasprāt, ciparu būtība atšķiras no tā, kas tiek apgalvots rakstā, jo nav
bijis ne aptauju, ne sarunu. Pirmsskolas iestāde “Mācos
mācīties”pastāv tikai otro gadu, tāpēc vērtēt iepriekšējā gada bilanci
nebūtu pareizi, jo izdevumi var ievērojami atšķirties. Dibinātāja ir
neizpratnē, kāpēc pašvaldība vēlas noteikt iestādes saimniecisko darbību?
Turklāt šāda datu interpretācija, viņasprāt, rada neizpratni vecākos un
sabiedrībā, ir nekorekta, nevajadzīga rīcība, ko iniciējusi pašvaldība, un rada
neveiklu situāciju. Viņa stāsta, ka pašvaldības piešķirtais finansējums tiek
izlietots lietderīgi – telpu uzlabošanai, materiāli tehniskās bāzes
ierīkošanai, darbinieku algām, saimniecībā nepieciešamo līdzekļu iegādei, telpu
īrei, mācību materiālu iegādei u.c.
Tajā pašā laikā B.Blomniece-Jurāne uzsver, ka ir pateicīga
Jelgavas pašvaldībai par sniegto lielo atbalstu pedagogu tālākizglītībai un
metodiskajiem materiāliem.
Rakstā pašvaldības izdevumā vairākkārt norādīts uz izglītības
kvalitāti privātajās izglītības iestādēs, taču, kā izrādās, Jelgavas
pašvaldībai vēl nemaz nav izstrādāti kvalitātes kritēriji, pēc kuriem tā
vērtētu privātās izglītības iestādes. “Pie kritērijiem vēl tiek strādāts, par
privātās izglītības kvalitātes kritērijiem mēs diskutējam ar pašvaldību,
un mums ir savs skatījums par kvalitāti un tās vērtēšanu. Uzskatām, ka to nevar
vērtēt paši naudas devēji,” teic Baiba. Viņa piebilst, ka privāto izglītības
iestāžu darbu regulē MK noteikumi, un viņas dibinātajā iestādē bērni apgūst
licencētu izglītības programmu, kā to nosaka Valsts izglītības satura centrs.
Visu rakstu lasiet 14.maija “Zemgales Ziņās”
Foto: no arhīva
