Arborists ir kokkopis jeb koku dakteris, kurš
gādā par koku drošību un veselību, tādējādi paildzinot tā mūžu. Rūpes par
kokaugiem nāk par labu arī cilvēkam, jo īpaši pilsētvidē, kur katram kokam ir
sevišķa vērtība. Par to zina stāstīt arboriste un ainavu arhitekte Laura
Mazule, kuras mīlestība pret kokiem rodama jau agrā bērnībā.
– Kā cilvēks, kurš dzīvo un mācās pilsētā, nokļūst līdz vēlmei strādāt
ar kokiem?
Nezinu, vai latvieši vispār ir pilsētnieki pēc savas būtības,
man liekas, ka esam zemnieki, tikai kādā savas dzīves posmā nokļuvuši pilsētā.
Es agrā bērnībā dzīvoju Kroņaucē, vēlāk pārcēlos uz Jelgavu, bet sirdī laikam
tomēr vienmēr esmu bijusi dabas bērns.
Kad augstskolas pēdējā gadā mums bija prakse, es “Erasmus”
programmā aizbraucu uz Edinburgas botānisko dārzu, kur mēnesi nostrādāju kopā
ar arboristiem. Nekad iepriekš par tādu profesiju nebiju dzirdējusi, un es ar
to ļoti aizrāvos. Atgriezusies Latvijā, atradu, ka ir tāda Ērgļu profesionālā
vidusskola, kur šo profesiju var apgūt. Tad es, pabeigusi augstskolu, iestājos
profesionālajā vidusskolā un izmācījos par arboristu. Sapratu, ka tas tikai
papildinās manas ainavu arhitektūras zināšanas, jo kur gan tajā bez ainavas
galvenajiem elementiem – kokiem.
– Tai ir jābūt lielai aizrautībai, lai pēc augstskolas vēlreiz mācītos
vidusskolā.
Jā, koki laikam ir mana mīlestība. Viena no pirmajām bērnības
atmiņām ir par to, kā es cenšos iekāpt kokā. Kad pieaugusi aizbraucu uz
bērnības māju, izmērīju, ka tas pirmais zars, ko toreiz nevarēju aizsniegt, ir
mana ceļgala augstumā. Interesanti ir arī tas, ka visur, kur esmu dzīvojusi,
man ir mīļākais koks, kuru sajūtu kā savu draugu.
Mana pirmā darbavieta kā arboristam bija Alūksnē, kur vēlāk
kļuvu arī par ainavu arhitekti. Strādājot pašvaldībā, sapratu, ka man ļoti
pietrūkst koku, gribu vairāk par tiem uzzināt un vairāk tos aizsargāt. Tādēļ
atgriezos atpakaļ un sāku strādāt uzņēmumā “Labie koki eksperti”. Kad biju
arboriste Alūksnē, kāpu kokos, zāģēju, bet tagad strādāju kā eksperte, esmu
koku novērtētāja. Vērtēju to fizisko stāvokli, bīstamību un izskatu
būvprojektus, sniedzot atzinumus par to, kā plānotā būvniecība ietekmēs koku
stāvokli.
Visu interviju lasiet 14.maija “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
