Vairs nevar turpināt strādāt tā, ka budžetā pieprasām līdzekļus
vienām vajadzībām, bet izmantojam citām, pirmdien mediju pārstāvjiem uzsvēra
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.
Valsts kontrole ir noslēgusi finanšu revīzijas par
2019.gada pārskatiem 24 ministrijām un centrālajām iestādēm. Revīzijā secināts,
ka iestādes gada pārskatus galvenajos posteņos ir sagatavojušas pareizi un 22
gadījumos no 24 Valsts kontrole sniegusi pozitīvu atzinumu. Divas iestādes –
Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija – saistībā ar valstī
izsludināto ārkārtējo situāciju, lūgušas likumā atļauto pagarinājumu pārskatu
sagatavošanai.
Paralēli finanšu revīzijām Valsts kontrole skatīja
atbilstības jautājumus, respektīvi, vai ministriju un centrālo iestāžu
pieprasītie naudas līdzekļi tiek izlietoti tam paredzētajam mērķim. Revīzijās
secināts, ka joprojām pastāv situācijas, kad iestādes ir pieprasījušas budžeta
līdzekļus vieniem mērķiem, bet izlietojušas pavisam citiem. Netiek nodrošināti
kontroles mehānismi, un tādēļ valstij rodas lieli, nelietderīgi tēriņi.
Kā piemēru Valsts kontrole minēja demontējamo
Salaspils kodolreaktoru, kam no sākotnēji piešķirtajiem 8,5 miljoniem Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 3,5 miljonus ir pārdalījusi
pavisam citām jomām. Vēl apmēram tikpat daudz naudas atrodas par demontāžu
atbildīgās kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs” kontos. Pārējie līdzekļi aptuveni 1,5 miljonu
apmērā iztērēti, lai uzturētu kodolreaktoru un radioaktīvo atkritumu glabātavu
“Radons”.
Tāpat Valsts kontrole norādīja uz Valsts policijas
tehnisko līdzekļu iepirkumiem, kas paredzēti ceļu satiksmes drošības
uzlabošanai, savukārt, joprojām ilustrē kontroles trūkumu pār izmaksām.
Atbildīgie dienesti iztērējuši vairāk nekā miljonu eiro aprīkojumam, kas stāv
noliktavās un dažādu iemeslu dēļ praktiski netiek izmantots. Piemēram, pieci 3D
lāzerskeneri pusmiljona eiro vērtībā, kuri iegādāti, lai uzlabotu satiksmes
negadījumu noformēšanas kvalitāti, izmantoti tiek reti, jo to lietošana
policistiem izrādījusies par sarežģītu.
No 142 kompaktajām videokamerām, kuras iegādātas par
112 000 eiro, lai ierakstītu konfliktsituācijas vai kukuļdošanas epizodes
policijas darbā, policistiem izsniegtas vien 18, tomēr arī tās ne reizi nav
izmantotas. Par 5000 eiro iegādāts bezpilota lidaparāts, lai uzlabotu
pārvadātāju kontroli uz ceļiem, tomēr tas nav lietots, jo izrādījies, ka
Ministru kabineta noteikumi ar tādiem virs ceļiem lidot neļauj. Arī par nepilniem
400 000 eiro iepirktie 40 rokas videoradari stāv noliktavās, jo tiem beidzies
verifikācijas sertifikāta derīguma termiņš.
Sniedzot kopsavilkumu par revīzijās secināto,
Korčagins uzsvēra: “Tā, kā strādājām līdz šim, vairs nevaram
turpināt.”
“Nevar pieļaut situāciju, kad neapzināmies savas
nākotnes saistības. Nevaram pieprasīt līdzekļus vienām vajadzībām, bet izmantot
citām, iepirkt lietas, kas netiek izmantotas,” uzsvēra Valsts kontroles
padomes loceklis.
Foto: no arhīva
