Latvijā
zinātnieki izstrādā jaunu monitoringa metodi, kas palīdzēs
noteikt Covid-19 vīrusa pārnesi notekūdeņos un izplatību vidē,
aģentūru LETA informēja Rīgas tehniskās universitātes (RTU)
Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.
Viņa
skaidroja, ka šāds monitorings nepieciešams, lai saprastu, kādus
vīrusu ierobežojošus pasākumus īstenot un kādus preventīvus
pasākumus veikt, ņemot vērā ne tikai vīrusa pārnesi no cilvēka
uz cilvēku, bet plašākā mērogā – visā ekosistēmā.
Pētījumu
veic RTU kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru
(BMC) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides
zinātnisko institūtu “BIOR”.
Pēc
Arājas minētā, lai izprastu Covid-19 vīrusa izplatības
mehānismu, zinātnieki par izpētes objektu izvēlējušies
notekūdeņus, kas ir viens no iespējamajiem posmiem vīrusa
izplatības ķēdē. Ir paņemti paraugi no vairākām Latvijas
pilsētu notekūdens attīrīšanas sistēmām un vienā no tiem ir
konstatēta vīrusa klātesamība. Pagaidām nav pierādījumu, ka
vīruss kanalizācijā spēj izraisīt tālāku infekciju, kā arī
nav noteikta vīrusa koncentrācija, jo tam nepieciešams izstrādāt
precīzākas izdalīšanas vai koncentrēšanas metodes.
Taču
atklājums ir viesis skaidrību, ka, “monitorējot kanalizācijas
sistēmu, var iegūt papildu pārliecību, kad infekcijas izplatība
konkrētajā teritorijā ir beigusies,” sacīja RTU zinātņu
prorektors un Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas
vadītājs akadēmiķis Tālis Juhna.
Viņš
arī minēja, ka ūdens monitoringa sistēma palīdzēs izstrādāt
vadlīnijas cilvēku rīcībai vīrusa laikā. Piemēram,
kanalizācijas dienestu darbiniekiem ieteikt lietot aizsargmaskas,
bet ikvienam iedzīvotājam – skalojot tualetes podu, uzlikt tam
vāku.
Vīrusa
“pēdas” konstatētas kanalizācijas ūdens paraugos
pilsētās, kurās ir saslimušie ar Covid-19, bet nav konstatētas
tur, kur nav reģistrēti saslimstības gadījumi. Tāpat vīruss nav
atrasts paraugos, kas ņemti no notekūdeņiem pēc to attīrīšanas.
Zinātnieki pieļauj, ka tas indikatīvi norāda, ka notekūdeņu
attīrīšanas stacijās notiek vīrusa daļiņu salipšana un
izgulsnēšanās.
Zinātnieki
pētījumus turpina un nākamajā posmā pētīs ūdens paraugus no
centralizētajām notekūdens attīrīšanas stacijām, slimnīcām,
kā arī ņems paraugus pilsētās ilgākā laikā periodā, lai
pilnveidotu šo monitoringa metodi.
Foto: pixabay.com
