Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien
izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā
un grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz iespēju
kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem,
kas ņemti pirms 2008.gada krīzes.
Ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā
paredzēts noteikt hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka
kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko
iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.
Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam
neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.
Likumprojektā noteikts, ka kredītiestāde kā kreditors
ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta)
saistības fiziskajām personām, kas nav izpildītas 2008.gada ekonomiskās
lejupslīdes dēļ, ja aizdevumu līgums slēgts starp kreditoru un fizisku personu,
ja fiziskā persona attiecībā uz aizdevēju nav un nav bijusi ar uzņēmumu
saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē, ja
saistības nodibinātas ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz
2008.gada 31.decembrim.
Parādsaistības varēs dzēst, ja saistību atmaksa bija
nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, un, ja parādnieks vai ķīlas devējs
saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā
kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības
uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018.gada 31.decembrim.
Parādsaistības varēs dzēst, ja aizdevuma (kredīta)
saistības uz to dzēšanas dienu kreditora grāmatvedības uzskaitē atbilstoši
starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un
kapitāla tirgus dalībnieka ārpusbilancē esošs aktīvs, kā arī tad, ja
attiecīgajai fiziskajai personai nav sākts maksātnespējas process.
Izskatot likumprojektu otrajam lasījumam, deputāti
atbalstīja arī Gata Eglīša (JKP) priekšlikumu, ka arī personai, kurai
kredītiestāde ir cedējusi parādsaistības, ir tiesības dzēst šīs saistības.
Tāpat atbalstīts Eglīša priekšlikums, ka tad, ja par
saistībām starp kreditoru un parādnieku (aizņēmēju vai galvinieku) pirms
2020.gada 1.jūlija ir noslēgta vienošanās par minēto saistību izpildīšanu un šī
vienošanās vēl nav izpildīta, parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) tiek
piedāvāts grozīt šo vienošanos, lai novērstu, ka vienošanās paredzētie
nosacījumi, kad daļa saistību ir dzēšama, parādniekam (aizņēmējam vai
galviniekam) tādā pašā situācijā ir nelabvēlīgāki par saistību dzēšanas
kritērijiem, kas šajā situācija tiktu piemēroti saistību vienpusējas dzēšanas
gadījumā.
Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne piebilda, ka
uz cedētajām parādsaistībām neattieksies atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma
nodokļa nomaksas.
Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija
milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja
ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir
neatgūstami un tāpēc norakstāmi, iepriekš Budžeta komisijā pauda Latvijas
Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā
esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto
parādnieku un parādsaistību kopējais apmērs lēšams līdz 600 miljoniem eiro.
Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas
izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos.
Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse
uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai,
teikts grozījumu anotācijā.
Foto: pixabay.com
