Valsts probācijas dienests Latvijā radīts, lai sekmētu
noziedzības novēršanu valstī, nodrošinātu sabiedrībā izciešamo sodu kvalitatīvu
izpildi un koordināciju un atslogotu pārējo tiesību aizsardzības iestāžu darbu.
Kā darbs dienestā norisinājies “Covid-19” dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas
laikā un kādas ir atšķirības ar periodu pirms tam, sarunā ar “Ziņām” stāsta
Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības
Jelgavas 1.nodaļas vadītāja Kristīne Gorlanova un Jelgavas 2.nodaļas vadītājs
Ivars Ozoliņš. Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jelgavas 1. un
2.nodaļas pārziņā ir Jelgavas pilsēta, kā arī Jelgavas, .Ozolnieku, Auces,
Dobeles un Tērvetes novadi.
– Kā ārkārtas situācijas ierobežojumu laikā notiek darbs Probācijas
dienestā?
Kristīne: Darba ikdiena pašlaik ir izmainījusies, bet jāteic, ka
mēs esam tā valsts iestāde, kas turpināja pieņemt klientus arī klātienē,
ievērojot visus noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus. Arī ārkārtas
situācijas laikā mūs klātienē apmeklē aptuveni 50 cilvēku nedēļā. Tas,
protams, ir mazāk, nekā bija iepriekš, jo samazināts darbs ar klientiem
klātienē atsevišķām klientu kategorijām.
Ivars: Piemēram, augsta riska klients, kas pie mums iepriekš nāca trīs
reizes mēnesī, pašlaik klātienē ierodas divas reizes, bet vienu reizi
aizvietojam ar attālinātu sarunu.
– Cilvēkiem nereti mēdz būt stereotipisks priekšstats vai vispār nav
zināšanu par Valsts probācijas dienesta darbu. Kādi ir jūsu darbības virzieni?
Ivars: Tas tiešām tā ir – lielākā daļa cilvēku nezina, ar ko
nodarbojas dienests. No vienas puses, tas ir labi, jo apliecina, ka nekad nav
bijusi tieša saskare ar to. Ja persona izdara noziedzīgu nodarījumu un
prokuratūra vai tiesa piespriež viņam kādu soda veidu, viņš nonāk saskarē
ar dienestu. Vienīgie soda veidi, ko mēs neizpildām, ir naudas sodi un
brīvības atņemšana. Pārējie visi saistīti ar mums.
Kristīne: Dienestam ir vairākas funkcijas, bet viena no
biežākajām ir piespiedu darba nodrošināšana.
Ivars: Piemēram, cilvēkam tiek noteikts simts stundu piespiedu
darbs, un mēs esam tā institūcija, kas to noorganizē un kontrolē. Sazināmies ar
iespējamo darba devēju un vienojamies par strādāšanu. Visbiežāk piespiedu
darbs tiek veikts pašvaldībās, pagastos vai sadarbībā ar bezpeļņas
organizācijām. Mēs arī mudinām arvien jaunas organizācijas izmantot šo iespēju,
sadarboties ar dienestu darbaspēka piesaistīšanā.
Visu interviju lasiet 21.maija “Zemgales Ziņās”
Foto: Eva Pričiņa
