Lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar
invaliditāti nodarbinātību, valdība otrdien atbalstīja Darba likuma grozīšanu,
izslēdzot no tā normu, kas noteiktos gadījumos paredz aizliegumu uzteikt darba
līgumu darbiniekam ar invaliditāti.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas
pārstāvis Egils Zariņš, vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka
darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija
būtiski neatšķiras, par priekšrocību, kas ļauj turpināt darba tiesiskās attiecības,
ir jāuzskata arī invaliditāte.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV)
valdības sēdē norādīja, ka par šīm izmaiņām viņa iestājusies jau kopš pirmās
dienas amatā, un to izstrādē ieguldīts ilgs darbs. “Šos grozījumus
atbalstījušas invalīdu biedrības un tie akceptēti arī Invaliditātes lietu
nacionālajā padomē. Grozījumi paredzēti, lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu
iespējas iesaistīties darba tirgū – lai darba devēji neizvairītos no šādu
cilvēku nodarbināšanas, ” skaidroja ministre.
Likumprojekts arī papildina regulējumu par darba
ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā
attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā,
tādējādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences
apstākļus.
Kā klāstīja ministrijā, jaunais regulējums plāno
ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums,
tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos. Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu
darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja
sadarbība un atbildība darbinieka nosūtīšanas gadījumā. Treškārt, detalizētāk
reglamentēti ilgtermiņa norīkojumi, kas ilgāki par 12 mēnešiem.
Likumprojekts izstrādāts, lai galvenokārt nodrošinātu
efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas
Savienības tiesību normās ietvertajam regulējamam un veicinātu personu ar
invaliditāti nodarbinātību.
Par šīm izmaiņām vēl būs jābalso Saeimā.
Foto: pixabay.com
